Saeima lems par aicinājumu Igaunijas un Lietuvas kolēģiem atbalstīt «Rail Baltica»

Saeimas Eiropas lietu komisija virzīs Saeimā lēmumprojektu atbalsta izteikšanai „Rail Baltica” projekta tālākai virzībai. Lēmumprojektā iekļauts arī aicinājums Lietuvas un Igaunijas parlamentiem paust atbalstu „Rail Baltica” projektam.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Piektdien, 2.martā, par „Rail Baltica” īstenošanu komisijas deputāti iztaujāja Baltijas valstu kopuzņēmuma „RB Rail” valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu, kurai Lietuvas un Igaunijas pārstāvji kopuzņēmumā izteikuši neuzticību. Viņa sacīja, ka šobrīd nesaskaņu pamatā ir Lietuvas izbūvētais dzelzceļa savienojums starp Kauņu un Poliju, kas neatbilst projekta standartiem.

 

Saeimas deputātu lēmums par atbalsta izteikšanu projektam būs politisks signāls, lai mudinātu visas iesaistītās puses rast risinājumus domstarpībām.  

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne no “Vienotības” frakcijas skaidroja, ka “šobrīd „Rail Baltica” projektam mēs gribam piesaistīt ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus, Eiropas Komisija ir teikusi, ka šie līdzekļi būs pieejami tad, ja projekts tiks realizēts vienoti, pārskatāmi un efektīgi”.

Lolita Čigāne: Par vienotu atbalstu “Rail Baltica” Māris Klūga
    “Mēs zinām, ka pirms pāris nedēļām atklātībā parādījās informācija par mūsu kaimiņvalstu konkrēto uzņēmumu vadību izteikto neuzticību Rubesas kundzei, kas vada šo kopuzņēmumu, un ir parādījušies jautājumi, vai Rubesas kundzei kā kopuzņēmuma vadītājai ir pilns politisks atbalsts,” sacīja Čigāne.

     

    “Mūsu mērķis ir pateikt, ka ir pilns politisks atbalsts vienotai šī projekta pārvaldībai. Pilns politisks atbalsts šī projekta realizācijai, pilns politisks atbalsts tam, ka trīs Baltijas valstis šo projektu veic kopā,” uzsvēra Čigāne.

    KONTEKSTS:

     1.februārī notikušajā "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Rubesai, bet "RB Rail" Latvijas akcionāra "Eiropas Dzelceļa līnijas" (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Par šo balsojumu tiks lemts nākamajā "RB Rail" padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā.

    Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.

    Lietuvas puse paziņojusi, ka Rubesas izteikumi par akcionāru savstarpējiem konfliktiem ir pilnīgi nepamatoti un var kaitēt projekta stabilitātei un ilgtspējai.

    Tikmēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem, ka notikusi iejaukšanās "RB Rail" darbībā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti