Balsojumā piedalījās 89 deputāti, visi atbalstīja grozījumu. Iepriekš pēc ilgām diskusijām izmaiņas guva atbalstu arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.
Saeimas sēdē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) minēja nepieciešamību diskutēt, vai noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem uzņēmumi arī pēc trīs gadu perioda varētu saglabāt 9% nodokļa likmi.
Tāpat nepieciešams noteikt, kādās nozarēs var piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kā arī paredzēt pārejas periodu, kurā mikrouzņēmumiem par saviem darbiniekiem ir jāuzsāk maksāt likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas.
Patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11% gadā. Jau ziņots, ka Saeima apstiprināja pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu no 9% līdz 15% turpmākajos gados.
Grozījumu autori norādīja, ka iedzīvotāji mikrouzņēmumus nereti izmanto negodīgos nolūkos – nevis, lai dibinātu jaunu uzņēmējdarbību, bet gan izmanto mikrouzņēmumu kā veidu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
2013.gadā veiktās izmaiņas likumā paredz pakāpenisku nodokļa palielināšanu līdz 15% 2017.gadā, un patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11% gadā.
Izmaiņas likumā rosinātas, lai uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem saglabātu draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, teikts likumprojekta anotācijā.
Iebildumus par likumprojekta tālāko virzību paudusi Finanšu ministrija (FM), cita starpā norādot, ka strauji pieaug sociāli nenodrošinātu personu skaits, kas ir tieši mikrouzņēmumu darbinieki, un zemais sociālo iemaksu līmenis var radīt būtiskas potenciālas izmaksas nākotnē, jo garantētais vecuma pensijas apmērs būs jānodrošina uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina.
FM arī uzsver, ka šāda situācija var sagraut vienlīdzības principu attiecībā uz sociālajām iemaksām un tiesībām uz sociālo pakalpojumu, kā arī radīt nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai.
