Sabiedrībai, amatpersonām ēnu apkarošanas jomā nevajadzētu paļauties tikai uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, bet arī parūpēties, lai ar savu rīcību un attieksmi netraucētu dienestam strādāt – pie šāda secinājuma šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē asā vārdu apmaiņā nācās nonākt vairākiem no iesaistītajiem ekspertiem un amatpersonām.
Karstās debates aizsāka Nacionālās apvienības (NA) deputāta Jāņa Dombravas uzdotais jautājums par to, kāpēc, piemēram, situācija nodokļu jomā Igaunijā ir tik būtiski labāka nekā Latvijā.
"Kur ir problēma? Mums ir negodīgāka sabiedrība, neefektīvāki ierēdņi, labāk strukturēta organizētā noziedzība, varbūt nepilnīgi likumi? Kur ir tā galvenā problēma," vaicāja deputāts.
Salīdzinājumi ar Igauniju tomēr lika zaudēt pacietību VID vadītāja amata pienākumu izpildītājai Dacei Pelēkajai, kura uzsvēra – ne vienmēr šādi salīdzinājumi ir korekti. Tomēr būtiska atšķirība starp Igauniju un Latviju ir vērojama tieši sabiedrības attieksmē.
Savukārt deputāts Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") pauda viedokli, ka par ēnu ekonomikas būtiskajām problēmām atbildība jāuzņemas gan pašai uzņēmēju sabiedrībai, gan arī valsts politikas plānotājiem. "Problēma ir daudz dziļāka gan plānošanā, gan stratēģijā, gan vadīšanā."
No uzņēmēju organizācijām gan izskanēja viedoklis, ka situāciju Igaunijā būtiski ietekmē arī nodokļu administrācijas īstenotais preventīvais darbs, tomēr VID pārstāve šim viedoklim iebilda, uzsverot, ka arī īstenojot preventīvo darbu, rezultāts nav sasniedzams bez uzņēmēju gatavības ievērot likumu un pildīt saistības.
