Saeima galīgajā lasījumā atbalsta valdības lēmumu darbiniekiem dīkstāvē maksāt 70% no algas

Saeimas deputāti ceturtdien, 7. maijā, pēc ilgākām diskusijām galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas darba devējiem ļaus darbiniekiem dīkstāves laikā izmaksāt 70% no algas.

Grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" domāti, lai padarītu atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze.

Grozījumi paredz samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas.

Saeimas Preses dienestā informē, ka, piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu darba laiku īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā. Šāds risinājums ļaus darba devējiem krīzes apstākļos elastīgāk organizēt darbu un saglabāt esošās darbavietas, teikts grozījumu anotācijā.

Savukārt gadījumos, kad darbinieks nepiekritīs atlīdzības samazinājumam, darbiniekam saglabājas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto viena mēneša termiņu, bet

darba devējam būs pienākums darbiniekam izmaksāt atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajā apmērā.

Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka daļēja dīkstāves apmaksa attiecināta tikai uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, jo šie uzņēmumi ir vērtējami kā sociāli atbildīgi, tajos ir augsta darba samaksa un laba nodokļu nomaksa. Tādējādi šo uzņēmumu darbinieki kopā ar papildu līdzekļiem par bērniem varēs saņemt lielāku dīkstāves naudu, nevis, uzņēmumam krīzes ietekmē likvidējot darba vietas, doties papildināt bezdarbnieku rindas.

Sociālie partneri tāpat deputātiem iepriekš uzsvēra, ka panāktā vienošanās par labvēlīgāku risinājumu dīkstāves gadījumā pandēmijas izraisītajā ārkārtējā situācijā nebūtu attiecināma uz plašāku uzņēmumu loku, ņemot vērā negodprātīgas konkurences un ēnu ekonomikas iespējamību.  

Padziļinātā sadarbības programma ir  speciāla Valsts ieņēmumu dienesta īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā  godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, norāda Saeimas Preses dienestā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") uzskata, ka grozījumi likumā ļaus uzņēmējiem saglabāt esošās darbavietas un noturēt darbiniekus. "Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos,” uzsver ekonomikas ministrs Vitenbergs.

Ekonomikas ministrija arī pauž, ka dīkstāves apmaksa samazinātā apmērā tiek piemērota arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā. Tāpat ministrija norāda, ka grozījumi paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apjoma krituma sakarā ar Covid-19 izraisīto krīzi darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks.

Likuma grozījumus kritizēja opozīcija, kura ceturtdienas sēdei bija iesniegusi vairumu no 28 priekšlikumiem, tomēr pozīcija lielāko daļu no tiem noraidīja.

Tā, piemēram, deputātu vairākuma atbalstu neguva priekšlikums, kas paredzēja ļaut dīkstāves pabalstam pieteikties plašākam darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju lokam. Opozīcijas deputāti bija rosinājuši noteikt, ka dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī samazinājušies par 30%.

Koalīcijas partiju deputāti neatbalstīja arī priekšlikumu likumā paredzēt, ka darbinieka atrašanās neapmaksātā atvaļinājumā Covid-19 krīzes laikā netiek uzskatīta par darbinieka nodarbināšanu.

Deputātu vairākums nobalsoja arī pret opozīcijas priekšlikumu likuma darbības laikā piešķirt papildus ikmēneša pabalstu 180 eiro apmērā ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

Likums kopumā tika pieņemts ar 58 balsīm ''par'', bet 12 - ''pret''.

KONTEKSTS:

Saistībā ar Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijas valdība šā gada marta beigās vienojās par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%. VID izmaksā dīkstāves pabalstu 75% apmērā no uzņēmumu darbinieku līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Nodokļi no šīs summas netiek ieturēti.

Dīkstāves pabalstu izmaksai valdība vienojās piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 102 miljonus eiro.

Vienlaikus VID līdz šā gada aprīļa beigām dīkstāves pabalstos ir izmaksājis kopumā tikai 7 992 731 eiro.

Tostarp pabalsti 7 505 110 eiro apmērā izmaksāti kopumā 26 401 darbiniekam pēc 4 976 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1726 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 487 621 eiro apmērā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt