Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā, un tās darbības teritorija būs visa Latvija.
Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.
Uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp tiesības, pienākumi un garantijas.
Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.
Nemainot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesu tiesnešu kopskaitu, Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai tiks novirzītas desmit tiesneša amata vietas.
Tiesa savu darbību sāks 2021. gadā.
Eiropas Komisija un Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte.
KONTEKSTS:
Specializētas tiesas izveide ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvās partija) iecere, ko valdība atbalstīja 2019. gada novembra sākumā. Ministra ieskatā šādas tiesas izveide uzlabotu sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitāti un ātrumu.
Iecerēts, ka tiesa varētu sākt strādāt 2021. gada 1. janvārī. Plānots, ka tiesnešu kopskaitu nemainīs un Ekonomisko lietu tiesai tiks novirzītas desmit tiesneša amata vietas. Idejas ierosinātāji cer, ka ar specializētas tiesas izveidi varētu uzlabot tiesu darba kvalitāti, kā arī samazināt sarežģītu lietu izskatīšanas termiņus.
Saeima konceptuāli atbalstīja ekonomisko lietu tiesas kā specializētās pirmās instances tiesas izveidi 2019. gada decembrī. Taču 2020. gada pavasarī jaunu pretestību reformai izrādīja partija “KPV LV”, kura nolēma prasīt Tieslietu padomes redzējumu. Aprīlī “KPV LV” pārstāvošais deputāts Aivars Geidāns balsojumā Juridiskajā komisijā atturējās. Ar to pietika, lai reforma iestrēgtu.
