Saeimā debates par dabasgāzes tirgus liberalizācijas datumu vēl turpināsies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi pretrunīgi vērtētos grozījumus Enerģētikas likumā, kuram ir jānosaka turpmākā dabasgāzes tirgus liberalizācijas gaitu. Saskaņā ar likuma pašreizējo redakciju, gāzes tirgus tiks atvērts liberalizācijai no 2017.gada aprīļa vai arī ātrāk tad, ja radīsies alternatīvas piegādes. Daudzi politiķi šādu virzību raksturojuši kā pārāk gausu, tomēr atzinīgi tiek vērtēts fakts, ka Saeima tomēr noraidījusi priekšlikumus, kas liberalizāciju atliktu uz vēl ilgāku laiku.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām sagatavot Latvijas dabasgāzes tirgu tā atvēršanai, vienlaikus izvairoties no tiesvedības ar Latvijas monopolista „Latvijas gāze” akcionāriem - šādu mērķi, strādājot pie likuma grozījumiem bija izvirzījis likumdevējs. Jaunais likums nosaka, ka tirgus tiks atvērts divos posmos, un tirgus juridiskajai atvēršanai būtu jānoslēdzas 2017.gada aprīlī, kad tiks nodalīti sadales un pārvades operatori, skaidro Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.

„Galvenokārt šie grozījumi ir saistīti ar pakāpenisku gāzes tirgus jautājumu faktiski piemērošanu Eiropas Savienības direktīvām. Galvenie grozījumi šajā otrajā lasījumā ir saistīti ar grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem „Latvijas gāzei” gan maģistrālo, gan glabāšanas, gan sadales un tirdzniecības grāmatvedības uzskaites jautājumiem, kur līdz 2014.gada 1.aprīlim gāzei būs arī šie normatīvie akti un dokumenti jāizstrādā. Tieši tāpat arī pārejas noteikumos ir paredzēts no 2017.gada 3.aprīļa nodalīt pārvadu sistēmas operatoru un arī sadales sistēmas operatoru. Tas būtu īsumā par grozījumiem kopumā,” skaidro Ozoliņš.

Vispretrunīgāko reakciju līdz šim ir izraisījis tieši tirgus atvēršanas datums – „Latvijas gāze” un „Saskaņas centra” deputāti rosināja, ka tirgus būtu jāatver tikai tad, kad Latvijai patiešām būs pieejamas alternatīvas piegādes. Tiesa, šis priekšlikums ticis atsaukts. Pēc deputāta Ivara Zariņa domām, šobrīd tikusi atbalstīta tikai liberalizācija uz papīra, kura patērētājam neko nedos.

„Esošajā līdz šim redakcijā bija paredzēts tā, ka šie vīri neierodas vienlaicīgi, tātad šie liberalizācijas pasākumi savstarpēji nav salāgoti. Un sanāktu anekdotiska situācija, ka vīri, kas sarok bedrītes, ierodas vispirms, bet tam, kam bija jāiestāda eglīte, tas atnāk tikai vēlāk. Un viss šis pasākums kļūst nejēdzīgs. Bet sakarā ar to, kad esošajā likuma projekta redakcijā ir paredzēts, ka visi šie vīri ieradīsies ziemā stādīt šīs eglītes. Tas nozīmē, ka liberalizācija būs jāveic tad, kad no viņas nebūs nekādas jēgas, tad es atsaucu savu priekšlikumu,” sacīja Zariņš.

Tiesa, daudzi eksperti norāda, ka Latvija nedrīkstēt vērtēt dabasgāzes tirgus atvēršanu, balstoties tikai uz ekonomiskiem faktoriem, un citu piegādātāju pēc iespējas ienākšana Latvijas tirgū ir arī drošības jautājums. Kā uzsver politikas eksperts Māris Cepurītis, tas ir saistīts ar Latvijas augsto energoatkarību no Krievijas:

„Attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju - tāpat kā uz elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nevar raudzīties tikai kā uz ekonomisku, sociālekonomisku faktoru. Ir jāņem vērā arī drošības faktors, jo, piemēram, ja mēs velkam analoģiju ar Ukrainu, tad Ukrainas gadījumā 72 - 73 procenti nāk no Krievijas, un mēs redzam, cik liela ietekme ir Ukrainas gadījumā šai te „gāzes adatai”. Latvijas gadījumā 100 procenti gāzes nāk no Krievijas, tāpēc mums šī atkarība ir daudz, daudz lielāka.”

 

Iesaistītās puses joprojām var iesniegt arī jaunus priekšlikumus likuma grozījumiem trešajam lasījumam, tāpēc, visticamāk, asas debates par paredzamo tirgus atvēršanas datumu vēl turpināsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti