Dienas notikumu apskats

Eiroparlamenta priekšsēdētāja amatam virza arī itāli Antonio Tajani

Dienas notikumu apskats

Alepo mērs lūdz nodrošināt mierīgo iedzīvotāju drošību

Saeima bez «Vienotības» balsīm konceptuāli atbalsta izmaiņas nodokļos

Saeima bez «Vienotības» balsīm konceptuāli atbalsta izmaiņas nodokļos

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, konceptuāli atbalstīja premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) piedāvājumu nākamgad mainīt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15% (iepriekš šo likmi bija plānots pazemināt līdz 5%), bet neieviest minimālās sociālās iemaksas.

Parlaments arī noteica likumprojektiem steidzamību, un galīgajā lasījumā to izskatīs otrdien, 20.decembrī.

Par izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa likumā balsoja 59 deputāti -  ZZS un Nacionālās apvienības pārstāvji, kā arī opozīcijā esošās “Saskaņas” deputāti. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 20 “Vienotības” pārstāvji atturējās.

Savukārt par izmaiņām sociālajās izmaksās balsoja 65 koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet 18 “Vienotības” pārstāvji atturējās. 

"Vienotības" priekšlikumus neatbalsta 

Koalīcijā iepriekš par premjera piedāvājumu vienoties neizdevās,  un  “Vienotība” iesniedza alternatīvu priekšlikumu - ļaut nākamgad uzņēmējiem ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā izvēlēties, vai maksāt minimālo sociālo nodokli un 5% mikrouzņēmuma nodokli vai arī palielināto mikrouzņēmuma nodokli 15% apmērā.  Savukārt minimālo sociālo iemaksu jautājumu partija vēlas atlikt līdz septembrim, līdz tam izstrādājot labāko veidu, kā panākt, lai visi darbinieki būtu vismaz minimāli sociāli apdrošināti. 

“Vienotības” piedāvājumu ļaut uzņēmējiem izvēlēties, kādā nodokļu režīmā strādāt,  Saeima ceturtdien iekļāva darba kārtībā, bet noraidīja, savukārt priekšlikumus par sociālo nodokli pat neiekļāva darba kārtībā.

Tomēr "Vienotība" savu piedāvājumu plāno iesniegt arī uz otro lasījumu.

"Turpināsim pārliecināt savus kolēģus valdībā un koalīcijā par savu taisnību un ceram, ka mums tas arī izdosies," pauda "Vienotības" deputāts Ints Dālderis. Viņa partija joprojām cer minimālo sociālo iemaksu ieviešanu nevis atcelt pilnībā, bet gan pārcelt uz nākamā gada 1.septembri. 

Izmaiņas nodokļos atbalstītas ar opozīcijas balsīm, bet viena no trīs koalīcijas partijām – “Vienotība” – balsojumā atturējās, jo neatbalsta šādas izmaiņas.

“Mēs divas nedēļas runājam par to, kāds haoss ir koalīcijā. Mēs jums palīdzēsim šodien, atbalstīsim abus projektus,” debatēs ironizēja “Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs.  

Savukārt deputāts Jānis Klaužs (ZZS) pauda, ka problēmas rada tas, ka “par nodokļiem visvairāk spriež tie, kas nekad neko nav dibinājuši un nekad nav strādājuši uzņēmējdarbībā”. Viņš aicināja atbalstīt priekšlikumus un nākotnē rūpīgi izvērtēt, kas tiek darīts.

Arī deputāte Ilze Viņķele aicināja “pārskatīt, kā mēs strādājam” un neveidot “Facebook” un tvitera ierakstos un kādu atsūtītajās īsziņās balstīto politiku. Viņa arī atgādināja, ka pirms diviem gadiem bija piedāvāts celt mikrouzņēmumu nodokli līdz 15%, taču toreiz likumprojekts “norakts”.

“Ja tas notiktu, mēs te šodien nesēdētu un neākstītos,” sacīja Viņķele.  

Savukārt Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) atzina, ka viņai žēl, ka “Vienotība” bija gļēva, jo nespēja aizstāvēt savu nostāju, ka kaut kas jādara ar mikrouzņēmumu nodokli, jānosaka 19% mikrouzņēmumu nodokļu likme, un visi mēģinājumi koalīcijā kaut ko darīt atdūrās pret iebildumiem un kompromisiem.

Mikrouzņēmumu nodokļa daļu novirzīs sociālajā budžetā 

Iepriekš mikrouzņēmuma nodokļa likme bija 9%, nākamgad, ieviešot minimālo sociālo iemaksu, bija plānots likmi samazināt līdz 5%. Tagad Saeimas konceptuāli atbalstītās izmaiņas paredz nodokļa likmi celt līdz 15%.

Pašlaik saskaņā ar likumu mikrouzņēmuma nodokli sadala:  

Uzņēmumiem:
 

0,1% - uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
65% - sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās
30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
4,9% — uzņēmumu ienākuma nodoklis


Fiziskām personām:

65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
35% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

Atsakoties no minimālajām sociālajām iemaksām, paredzēts, ka 70,4% no mikrouzņēmumumu nodokļa ieņēmumiem novirzīs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, savukārt 2018.gadā – kā no minimālās algas.

Pašreizējā kārtība paredz, ka uzņēmējiem līdz 15.decembrim Valsts ieņēmumu dienestam jāpaziņo par saviem plāniem uz nākamo gadu – vai tas piesakās nākamgad strādāt kā mikrouzņēmumu nodoklis, vai otrādi - pārtrauc darbību šādā režīmā. Izmaiņu dēļ plānots, ka uzņēmēji vēl varēs to izdarīt līdz 31.janvārim.

Savukārt izmaiņas sociālo iemaksu kārtībā, ko Saeima arī konceptuāli atbalstīja, atcels vēl 2015.gadā pieņemto lēmumu no 2017.gada maksāt sociālās iemaksas vismaz 75% no minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāk, bet no 2018.gada – vismaz no minimālās algas. 

“Vienotību” uztrauc niecīgie sociālie pabalsti

“Vienotības” pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs jau iepriekš norādīja, ka nedrīkst atstāt nerisinātas sociālās problēmas.

2016.gadā mazākā iemaksu alga dienā, kas izmantota slimības pabalsta aprēķinā, ir trīs  centi. Persona slimojusi piecus mēnešus un kopā slimības pabalstā saņēmusi 3,55 eiro.

Gandrīz 250 cilvēkiem slimības pabalsts dienā bija 35 centi, 365 slimojot saņēma dienā vienu eiro 54 centus, iepriekš informēja “Vienotība”.  

Tāpat jau ilgstoši trešdaļa apdrošināšanas iemaksu par strādājošajiem tiek veiktas no ienākumiem, kas ir ievērojami mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu. Veidojas situācijas, kad, lai sakrātu vismaz minimālai vecuma pensijai nepieciešamo kapitālu, atsevišķām cilvēku grupām būtu nepieciešami no 50 līdz 90 gadiem.

 “Mūsu prioritāte ir ikviena strādājošā sociālā aizsardzība nepieciešamības brīdī – iestājoties darba nespējai, invaliditātei, pienākot pensijai. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ikviena strādājoša cilvēka ieguldījums savā nākotnē. Situācija, ka cilvēkam slimības nauda ir tikai daži centi dienā, ir iespējama tāpēc, ka valstī nav noteikts minimālais līmenis sociālajām apdrošināšanas iemaksām”, uzsvēra  labklājības ministrs Jānis Reirs.

Savukārt "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns pirms Saeimas sēdes LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka “Vienotība” neatbalstīs “steigā izdzītus priekšlikumus”. 

Sociālo iemaksu pilnīgu atcelšanu arī Dālderis uzskata par bīstamu lēmumu: "Ar šīs dienas lēmumu ir uzsākta mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmas demontāža. Tas nav pārspīlēti, tas ir tieši šāds lēmums. Mēs pret to iebilstam, jo mēs labi apzināmies, kādas sekas tam ir nākotnē, ja mēs maksāšanu atstājam brīvprātīgā kārtībā. Es domāju, ir pat grūti stādīties priekšā tās katastrofālās sekas, kas var no tā raisīties."

Dālderis gan uzsver, ka bažām par koalīcijas stabilitāti nav pamata.

Kritizē haotisku koalīcijas rīcību

"Mums, es tā skatos, Saeimā vairāk nav koalīcijas. Forši. ZZS grib vienu, Solvita [Āboltiņa] ar "Vienotību" grib otru, "nacionāļi" pa vidu kaut ko lavierē, "Saskaņa" tagad glābs Latviju. Lūk, viss pasākums," šādi koalīcijas domstarpības par izmaiņām nodokļos Saeimas sēdē raksturoja deputāts Artuss Kaimiņš. 

Tikmēr Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs skaidro "Saskaņas" balsojumu: "Mēs uzzinājām, ka caurums [budžetā] ir ļoti liels, 61 miljons eiro, ja šīs iemaksas atcels. Bija piedāvājums tikai viens – kompensēt ar mikrouzņēmumu nodokļa pacelšanu."

Viņš arī uzsver, ka lielākā daļa no mikrouzņēmumu nodokļa nonāks sociālajā budžetā un tas pārliecināja "Saskaņu" atbalstīt likmes palielināšanu.

Deputāts gan noliedz, ka pret atbalstu svarīgajā balsojumā „zaļzemnieki” būtu kaut ko piedāvājuši, tomēr Klementjevs cer, ka ZZS neaizmirsīs "Saskaņas" palīdzību grūtā brīdī.

"Mēs tikai ceram šajā konkrētajā situācijā uz džentlmeņu sarunām, ka reāli mūsu atbalsts šodien ZZS bija ļoti svarīgs, un tad viņi mums palīdzēs, piemēram, caur Sociālo komisiju izvirzīt mūsu likumprojektus," pauda deputāts.

Jau ziņots, premjers 7.decembrī, divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, negaidīti rosināja  atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni 75% no minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāk. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%.

Finanšu ministrija (FM)  aprēķināja, ka šīs izmaiņas kopumā neradīs zaudējumus budžetā.

Kučinskis atzina, ka būtu gatavs kompromisam ar “Vienotību”, ļaujot uzņēmējiem izvēlēties nodokļu režīmu, bet nepiekrīt atsākt diskusiju par minimālo sociālo nodokli. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt