Debatēs par lēmumprojektu uzstajās deputāts Viktors Valainis ("Vienotība"). Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols uzsvēra līdzšinējo Eiropas Savienības naudas pienesumu Latvijai.
Saeimas pieņemtajam dokumentam, kurā ietverti gan aicinājumi neapdraudēt jau iesāktos projektus, gan mudinājums novērst līdzšinējo netaisnīgo pieeju lauksaimniecības tiešmaksājumu līmeņu noteikšanā, gan ir tikai deklaratīvs raksturs. Uz to Saeimas debatēs norādīja Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums.
Debatēs izskanēja atziņas, ka ES finansējumam ir būtiska loma dzīves līmeņa izlīdzināšanā starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, kā arī, ka savā ziņā ES Kohēzijas politiku var uzskatīt pat par Māršala plānu Austrumeiropai.
Jau ilgu laiku pastāv bažas par to, kādu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību atstās topošais ES daudzgadu budžets, kas pēc 2020. gada noteiks Eiropas naudas investīciju apjomu dalībvalstīs. Tieši pašlaik norit spraigas diskusijas par to, kā aizpildīt „robu”, kuru ES budžetā iecirtīs Lielbritānijas izstāšanās un nepieciešamība piešķirt būtiskus līdzekļus līdz šim novārtā atstātajai drošībai.
Lēmums, kuru Saeima pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu, gan nav īsti saistošs ES daudzgadu budžetā iesaistītajām institūcijām.
Ierosinājums pieņemt īpašu Saeimas lēmuma projektu par ES finansējumu pēc 2020.gada sākotnēji nāca no Zaļo un zemnieku savienības, taču dokumentu parakstījuši arī citu politisko spēku pārstāvji.
