Viņš skaidroja, ka šogad valsts budžetu, visticamāk, nevajadzēs grozīt. To nevajadzēs darīt arī apstākļos, kad jau aprīļa sākumā lielākā daļa līdzekļu neparedzētiem gadījumiem jau ir sadalīti vai pat jau izmaksāti.
Tomēr šī saspringtā situācija un nenoteiktā ģeopolitiskā situācija, kas ietekmē ekonomiku, neļaus mazināt IIN, kā bija agrāk iecerēts un solīts. Mazinot IIN par vienu procentu, valsts budžeta ieņēmumi saruktu par 60 miljoniem eiro, ko Latvijas budžets nevar atļauties. „Tas būtu bezatbildīgi to darīt. Kad iepriekš bija doti šie solījumi, tad mēs nezinājām par ģeopolitiskajām sankcijām, mēs nezinājām par ES sankcijām pret Krieviju, mēs nezinājām par naftas cenu kritumu, mēs nezinājām par rubļa kritumu,” sacīja Šadurskis.
Taču tā vietā tiks diferencēts neapliekamais minimums, lai neciestu mazo algu saņēmēji.
Šadurska apgalvotais, ka šogad nevajadzēs grozīt valsts budžetu, ir atbilstošs premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) teiktajam, taču pretrunā bijušā finanšu ministra Andra Vilka („Vienotība”) uzskatam, ka šī gada budžets būs jāgroza.
Ziņots, ka pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) pavēstīja, ka trīs lielāko nodokļu – pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un sociālā nodokļa - ieņēmumi gada pirmajos divarpus mēnešos “ir ar mīnusa zīmi”, taču divi mēneši nav pietiekami ilgs laiks, lai vērtētu iemeslus.
Reirs pieļāva, ka PVN ieņēmumi varētu būt krituši degvielas cenas samazinājuma dēļ, jo cenas dēļ degvielas tirdzniecības apgrozījums saruka par 12%, savukārt akcīzes nodoklis, kuru maksā par vienu degvielas litru, pildās labi – par 105%.
IIN un sociālā nodokļa ieņēmumu samazinājumu savukārt varēja ietekmēt tas, ka darba gads sākās 6.janvārī, un algas daudziem bija izmaksātas jau decembrī un nodokļu ieņēmumi ieskaitīti pagājušajā gadā.