Līdz šim Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju bijušas ļoti maigas, tomēr diplomātijas laiks nu esot beidzies, jo „diktators kļuvis par klaju agresoru”. To var apturēt ar vienotu un izlēmīgu rīcību, sacīja Šadurskis.
„Nopietnākā sankcija pret Krieviju būtu naftas cenu kritums pasaules tirgū. Šeit ir vairāki soļi, ko ES varētu sekmēt. Pirmkārt, straujāk jāvirzās brīvās tirdzniecības līguma jautājumā ar ASV un jāizdara politisks spiediens uz [ASV prezidenta Baraka] Obamas administrāciju, lai atvieglotu ASV naftas produktu eksporta ierobežojumus,” sacīja EP deputāts.
Kā otru soli viņš norādīja uz Irānas naftas produktu importu: „Rietumu pasaulei ir jānotic Irānai, proti, tās kodolprogrammas miermīlīgiem mērķiem, un jāatceļ tās naftas produktu importa embargo. Manuprāt, Irāna nenoliedzami šobrīd ir mazāks ģeopolitisks drauds drošībai nekā Krievija.”
Savukārt EP deputāts Alfrēds Rubiks intervijā pauda, ka saspīlējums jārisina diplomātiskā ceļā, jo „nevienas ekonomiskās sankcijas nav vienpusējas mūsdienu pasaulē, tās attiecas arī uz pašiem sankciju ieviesējiem”. Viņš norādīja, ka Eiroparlamentā esot rezervēta attieksme pret sankcijām, lai gan ir arī viedoklis par to, ka tām būtu jābūt striktākām un apjomīgākām.
Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas okupāciju Krimā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji vienojās par sankcijām pret Krieviju, papildinot, tā saukto, melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.
Tāpat tiek runāts par iespējamiem soļiem - ekonomiskajām sankcijām un ieroču embargo, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.
