Sadarbīgā ekonomika ir dalīšanās ar esošajiem resursiem. Piemēram, man ir dzīvoklis vai automašīna, kas netiek izmantota, un es to dodu kādam, kam šis resurss konkrētajā brīdī ir nepieciešams, par to saņemot atlīdzību.
Tas nozīmē, ka šie resursi nav jārada no jauna, bet var izmantot jau esošos.
“Tieši sadarbīgā ekonomika ir veids, kā pasaulē nodrošināt ilgtspējīgu un videi draudzīgu ekonomiku,” “Digital Freedom Festival” diskusijā “Sadarbīgās ekonomikas nākotne” uzsvēra Filomena Čiriko (Filomena Chirico), Eiropas Komisijas viceprezidenta Jirki Katainena (Jyrki Katainen) kabineta locekle un atbildīgā par nodarbinātības, izaugsmes, investīciju, konkurences jautājumiem. “Mēs uzskatām, ka sadarbīgā ekonomika nodrošina milzīgas iespējas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Mēs aicinām šīs iespējas izmantot, nevis baidīties no tām. Tas attiecas arī uz valstu valdībām – mums jāļauj šiem jaunajiem biznesa modeļiem funkcionēt.”
Aicina esošos likumus padarīt modernus un noņemt barjeras
Lai saprastu, cik liela patiesībā jau šobrīd ir sadarbīgās ekonomikas loma, atliek paskatīties vien uz skaitļiem. Saskaņā ar PwC ("PricewaterhouseCoopers") un Eiropas Komisijas datiem 2015.gadā sadarbīgās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums sasniedz 28 miljardus eiro, nodrošinot peļņu 4 miljardu eiro apmērā. Pētījumi liecina, ka 10 gadu laikā šie skaitļi būs attiecīgi: 570 miljardi eiro apgrozījums un 80 milljardu eiro peļņa. Vismaz vienu no sadarbīgās ekonomikas pakalpojumiem ir izmantojuši 17% Eiropas iedzīvotāju.
“Sadarbīgās ekonomikas īpatsvars šobrīd ir lielāks nekā e-komercijas īpatsvars.
Sadarbīgā ekonomika
Galvenās nozares:
- dalīšanās ar dzīvesvietu,
- kopābraukšana,
- mājsaimniecības pakalpojumi pēc pieprasījuma,
- profesionālie pakalpojumi pēc pieprasījuma,
- sadarbīgie finanšu risinājumi.
Lielākos ienākumus līdz pat 2025.gadam ģenerēs kopābraukšana.
Viena darījuma vērtība mājsaimniecības pakalpojumos pēc pieprasījuma būs visstraujāk augošā tuvāko gadu laikā.
Sadarbīgajā ekonomikā šobrīd vislabprātāk iesaistās cilvēki vecumā no 25 līdz 37 gadiem: 30% cilvēku šajā vecuma grupā izmanto sadarbīgās ekonomikas pakalpojumus.
Šobrīd deviņās lielākajās ES valstīs ir 275 uzņēmumi, kas piedāvā sadarbīgās ekonomikas pakalpojumus.
PwC uzskata, ka katru gadu sadarbīgās ekonomikas piedāvājums augs par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2015. gadā pieaugums bija uz pusi lielāks par prognozēto.
Dati: PwC, Eiropas Komisija, Eirobarometrs
Viens no sadarbīgās ekonomikas pionieriem Baltijas valstīs “TransferWise” līdzdibinātājs Kristo Kērmans (Kristo Käärmann) gan stāsta, ka situācija Eiropā vēl nav tik dramatiska, kā, piemēram, ASV. “TransferWise” piedāvā veikt starptautiskus naudas pārskaitījumus ar mazāko iespējamo pārskaitījuma maksu bez slēptiem komisijas procentiem un iespējami īsā laika periodā. Lai šo pakalpojumu sāktu piedāvāt ASV, uzņēmumam vajadzēja saņemt atļauju no visiem 50 štatiem. Atļaujas visos štatos ir vienādas, taču tā ir vienkārši tradicionāla birokrātiska procedūra, kas jāievēro.
“Es no savas puses atbildīgās institūcijas gribētu lūgt nefokusēties uz jaunu likumu un regulējumu pieņemšanu konkrētās nozarēs, kas, protams, ir “seksīgi”.
Vispirms es ieteiktu apzināties, ka sadarbīgā ekonomika dažādās formās jau eksistē. Piemēram, bankas ir sadarbīgās ekonomikas piemērs. Tās ir institūcijas, kas paņem naudu no tiem, kas to konkrētā brīdī neizmanto, un iedod tiem, kam tā konkrētajā brīdī vajadzīga. Protams, paturot lielu daļu sev. Ir daudz grūtāk izmainīt esošos likumus, taču es tiešām aicinātu tos vienkārši pielāgot 21.gadsimta vajadzībām, nevis radīt jaunus,” diskusijā teica Kērmans.
Top kopābraukšanas regulējums
Sadarbīgās ekonomikas pirmās izpausmes Latvijā bija novērojamas līdz ar kaimiņu igauņu uzņēmuma “Taxify” ienākšanu vietējā tirgū. Tā ir aplikācija, kas savulaik sāka piedāvāt un joprojām piedāvā pilnīgi citu izpratni par taksometru pakalpojumiem. Ar šo aplikāciju iespējams izsaukt tuvāk esošo taksometru, redzēt, cik tālu tas atrodas, cikos ieradīsies un kāda būs likme, pēc kuras tiks aprēķināta summa par braucienu.
Ļoti caurspīdīgs serviss, kas radīja sašutumu tradicionālajos pakalpojumu sniedzējos. Vismaz daļa noteikti ticēja, ka šis murgs drīz beigsies, un viss atgriezīsies ierastajās sliedēs. Tā viss nenotika, un tas ir labs piemērs arī citām nozarēm.
Šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemts likums, kas regulēs kopābraukšanu. “Mēs gribam par Latviju runāt kā par modernu digitālu 21.gadsimta valsti. Un tā ir viena no valdības un visas valsts prioritātēm,” saka Ekonomikas ministra padomnieks Kaspars Bērziņš. “Mums vispirms ir jāsakārto regulējums tiem pakalpojumiem, kas Latvijā jau ir pieejami. Un tā ir kopābraukšana. Taču tas ir tikai sākums.
Nākamās nozares, kas tiks regulētas, ir dalīšanās ar dzīvesvietu un arī pūļa finansēšanas joma.
Mēs sadarbīgo ekonomiku redzam kā vienu no motivējošiem faktoriem, lai sasniegtu augstāku produktivitāti. Līdz ar to mums ir jāpārskata Darba likums – jaunajām biznesa formām ir nepieciešama daudz elastīgāka darbinieku pieejamība. No otras puses, mums ir jānodrošina, ka darbinieks joprojām saņem sociālās garantijas.”
Lietuva soli priekšā
Lietuva šoruden jau ir spērusi platu soli kopābraukšanas regulējuma sakārtošanas virzienā. 2017.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunais likums, kas paredz, ka jebkurš var piepelnīties, piedāvājot taksometra pakalpojumus. Lai saņemtu šādu atļauju Lietuvā, ir jāvēršas vietējā pašvaldībā ar pieprasījumu.
“Mēs jau redzam milzīgu aktivitāti. Līdz tam, protams, cilvēki ne īpaši aktīvi iesaistījās iniciatīvā, kas nebija atbilstoša regulēta,” saka “Taxify” attīstības vadītājs un līdzīpašnieks Martins Villigs (Martin Villig). “Katrs šoferis tiks iekļauts kopējā reģistrā, un tiks pārbaudīts, vai viņš drīkst darīt šo darbu. Pārbaudīta tiks gan viņa kriminālā pagātne un iespējami ieraksti par braukšana dzērumā, gan autovadītāja apliecības un apdrošināšanas esamība, kā arī automašīnas atbilstība valstī noteiktajām tehniskajām prasībām.”
Arī Latvijā un Igaunijā ir paredzēts līdzīgs regulējums. Protams, taksometru nozares pārstāvjiem ir bažas, ka tas varētu viņus ietekmēt. Taču Villigs saka – šīs bažas ir nepamatotas: “Igaunijas Ekonomikas ministrijas nule veiktais pētījums liecina, ka, salīdzinot šo un iepriekšējo gadu,
uzņēmumu, kas nodrošina taksometru pakalpojumus, apgrozījums, algu līmenis un nomaksāto nodokļu apjoms ir palicis nemainīgs. Tajā pašā laikā kopābraukšanas apjoms ir pieaudzis sešas reizes.
Līdzīga situācija ir arī citās pasaules pilsētās. Tātad esošais tirgus netiek iznīcināts. Vienmēr būs cilvēki, kas dos priekšroku tradicionālajiem taksometru pakalpojumiem. Turklāt tam vienmēr būs vairākas priekšrocības - tikai oficiālie taksometri var izmantot sabiedriskā transporta joslas un uzņemt pasažierus uz ielas. Taču pakalpojums kopumā kļūst uzticamāks, pieejamāks un daudz vairāk cilvēku to izmanto.”
Liek mainīties
Viena no sadarbīgās ekonomikas pozitīvākajām iezīmēm - tā liek mainīties tradicionālajām nozarēm. Un ieguvēji ir gan klienti, gan pakalpojuma sniedzēji. “Kad ienācām Latvijas tirgū pirms diviem gadiem, šeit tikai divi dārgākie uzņēmumi piedāvāja par braucienu norēķināties ar maksājumu karti. Tagad mums ir 600 lētu taksometru, kas piedāvā zemu cenu par braucienu un pieņem maksājumu kartes. Pakalpojums kļūst daudz pieejamāks,” saka Villigs.
Uzlabojas pakalpojuma kvalitāte, jo pēc katra brauciena aplikācija to piedāvā novērtēt. Nekad iepriekš šāds vērtējums nav bijis iespējams, taču tagad tehnoloģiju iespējas to nodrošina. Vidējais reitings piecu zvaigžņu skalā, kur 5 ir augstākais novērtējums, šoferiem “Taxify” aplikācijā ir robežās no 4,85 līdz 4,95. “Ja šofera vērtējums ir zem 4,5, tad viņa konts tiek bloķēts. Kopīgi mēģinām saprast, kāpēc tas ir noticis. Sazināmies ar klientiem, kas braucienu zemu novērtējuši. Ja problēmas kopīgiem spēkiem tiek novērstas, tad šoferis var turpināt darbu,” stāsta Villigs.
Līdzīgi tiek vērtēti arī pasažieri. Viņi tiek brīdināti, ja pārkāpj vispārpieņemtās uzvedības un pieklājības normas. Daži konti šī iemesla dēļ jau bloķēti. Pasažieru kontus var bloķēt arī tad, ja vairākas reizes klients izsauc taksometru, bet uz braucienu neierodas.
Taču nevajadzētu aizmirst arī to, ka tehnoloģijas palīdz tradicionālo jomu pārstāvjiem, kas ir tām atvērti un pieņem jaunus izaicinājumus.
“Taxify” izveidotāji lēš, ka šobrīd katrs šoferis vidēji veic 1,7 vai 1,8 braucienus stundas laikā. Iepriekš šis rādītājs bijis uz pusi mazāks. Tas nozīmē - ja mērķis šoferim ir 15 braucieni dienā, tad viņš to var sasniegt uz pusi īsākā laikā un attiecīgi arī nopelnīt vairāk.
Vietas pietiks visiem. Gaidām “Uber”
“Šobrīd gan Rīgā, gan Tallinā ir aptuveni 2500 taksometru vadītāju. Mēs uzskatām, ka šis skaitlis varētu sasniegt 5000 līdz ar kopābraukšanas regulējuma apstiprināšanu,” uzskata Villigs. Kopābraukšana palīdzēs atrisināt problēmu, ka joprojām piektdienas un sestdienas vakaros, kā arī rīta stundās nepietiek taksometru, lai katrs braucējs vēlamajā laikā tiktu uz mājām. Savukārt dienas laikā taksometru ir pārāk daudz un nav iespējams nodrošināt to rentabilitāti. “Taxify” un “Uber” šo problēmu varētu risināt kopīgiem spēkiem.
““Uber” mērķis ir būt katrā pasaules pilsētā. Kad tas ienāca Tallinā, “Taxify” tur jau bija tirgus līderis un ir joprojām. Mēs kopīgi izglītojam tirgu un palielinām to cilvēku skaitu, kas izmanto šo pakalpojumu, tā kā vietas pietiks visiem. Arī “Taxify” ieiet aizvien jaunos tirgos, kur “Uber” nav tik veiksmīgs. Lielākās iespējas šobrīd ir Āfrikā. Dažās valstīs mēs esam tirgus līderi, dažās valstīs “Uber”, bet tirgū noteikti ir vieta diviem vai pat trim uzņēmumiem. Viens uzņēmums nekad nedominēs,” uzskata Villigs.
Pašlaik vēl nav zināms, kad tieši “Uber” uzsāks savu darbu Latvijā, taču uzņēmums šeit ir nodibināts, tas ir kļuvis par ''start-up'' asociācijas biedru un gaida jaunā regulējuma stāšanos spēkā. "Uber" Baltijas reģiona galvenais vadītājs Enns Metsars (Enn Metsar) uzsver, ka par savu uzdevumu uzņēmums uzskata privāto automašīnu skaita samazināšanu: “Kopumā Rīgā ir 200 000 automašīnu.
Tas nozīmē, ka 30% pilsētas iedzīvotāju ir personīgais transportlīdzeklis. Tas ietekmē satiksmes intensitāti, un nepieciešams daudz vietas pilsētā atvēlēt stāvvietām.
Īpašumtiesības nekad nebūs efektīvas, jo rīks pilnībā netiek izmantots. Un, ja runājam par automašīnām, tad statistika liecina, ka katrai mašīnai pilsētā ir vajadzīgas trīs stāvvietas – pie īpašnieka mājas, darba vietas un vēl, piemēram, pie lielveikala vai sporta zāles. Tas nav nedz efektīvi, ne draudzīgi videi. Tāpēc ir jāizmanto tehnoloģijas sniegtās iespējas, lai nozari padarītu efektīvāku.”
Diskusija “Digital Freedom Festival” ietvaros, kā notiek sadarbība starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, kas jau piedāvā savus pakalpojumus sadarbīgajā ekonomikā.
