Veidojot attiecības ar Norvēģiju, protams, ir jārēķinās ar to, ka savā ziņā būsim mazākie brāļi, jo investīciju apjoms, ko ārvalstīs spēj ieguldīt ar energoresursiem bagātā Norvēģija, ir nesalīdzināms ar Latvijas iespējām. Tomēr pašu norvēģu uzņēmēju teiktais vienlaikus liecina, ka arī Latvijai sevi nevajadzētu vērtēt pārāk zemu. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Visma” vadītājs Oistens Mūens norāda – Latvija ir visai konkurētspējīga no darbaspēka viedokļa:
„Programmatūras izstrādes industrijā ir visai parasta prakse pārcelt darbību, piemēram, uz Indiju. Mēs savukārt nolēmām palikt Eiropas Savienībā un, vēlams, strādāt tik tuvu mītnes valstij, cik vien iespējams, jo mēs secinājām, ka viens gudrs inženieris Latvijā vai citā no Baltijas valstīm var būt pat trīsreiz produktīvāks nekā inženieris no Indijas. Un tas neko daudz nedod, ka Indijas inženiera darbs izmaksā lētāk, ja ir tik liela produktivitātes atšķirība. Rīga no Oslo ir stundas attālumā un arī ļoti tuvu kultūras ziņā, tāpēc ir ļoti viegli sadarboties. Tāpēc mēs nolēmām neiet uz Indiju.”
Savukārt Norvēģijas bankas „DNB Bank” pārstāvis Zigfreds Andersens norāda, ka Norvēģijas uzņēmēju skatījumā Latvijas uzņēmējiem ir raksturīga augsta spēja pielāgoties klientu vajadzībām, bez tam ģeogrāfiskais novietojums nodrošina arī ērtas produktu piegādes no Latvijas:
„Latvieši ir visai unikāli ar savu ģeogrāfisko izvietojumu, kas nodrošina ātras piegādes Skandināvijas tirgum, nelielas transportēšanas izmaksas un zemus riskus, ļoti labu loģistiku visās šī vārda izpratnēs. Otra priekšrocība ir elastība – radīt konkrētajai vajadzība piemērotus risinājumus, arī nelielos apjomos. Un šajā ziņā varam vērot ļoti daudzus Latvijas kompāniju veiksmes stāstus – piemēram, mēbeles bērnudārziem, mēbeles kuģiem, nestandarta būvniecības risinājumi, metāla izstrādājumi, kas vajadzīgi cilvēkiem ar invaliditāti, un tā tālāk.”
Augstu Zigfreda Andersena vērtējumu ir guvusi arī Latvijas ražotāju spējā elastīgi pielāgoties pārmaiņām ekonomiskajā vidē un ātri atrast jaunus tirgus.
„Spēja ātri pielāgoties izmaiņām tirgū – daudzi paredzēja grūtības Latvijā saistībā ar situāciju Krievijā, rubļa vērtības kritumu, sankcijām un naftas cenas samazināšanos. Kas ir noticis? Mēs to neredzam! Viņi ir spējīgi mainīt kursu, atrast jaunus tirgus. Un tā ir latviešu kvalitāte, kas ir izveidojusies gadu desmitos. Un otra lieta – kvalitatīvi pakalpojumi, kurus sniedz kvalificēti, un, iespējams, vieni no Eiropā izglītotākajiem darbiniekiem tādās jomās kā medicīna, informācijas tehnoloģijas, arī valodas,” saka Zigfreds Andersens.
Norvēģija Latvijā saredz potenciālu sadarbības partneri arī enerģētikas jomā, jo, kā norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, Norvēģijas uzņēmumi ir ieinteresēti gan piegādāt dabasgāzi, gan arī, iespējams, attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā. Vienlaikus gan ministre uzsvēra, ka sadarbība ar Norvēģiju enerģētikas jomā ir cieši saistīta arī ar Eiropas Savienības enerģētikas politikas attīstību, jo Norvēģijai kā piegādātājam ir svarīgs prognozējams patēriņš.
„Viņus kā vienu no lielākajiem piegādātājiem, protams, interesē, kāda būs Eiropas Savienības enerģētikas politika. Ja Eiropa runā par piegāžu drošību, tad viņi runā par pieprasījuma drošību. Jo viņiem ir svarīgi, plānojot savus attīstības projektus – ministrs arī pastāstīja arī par jaunām, potenciālām naftas ieguvēm pašos ziemeļos pie Krievijas robežas. Lai plānotu šādas investīcijas, viņiem ir nepieciešams arī zināt, kāds būs iespējamais patēriņš ilgtermiņā,” stāsta Reizniece-Ozola.
Eksperti atzīst, ka, veidojot attiecības valstīm ar tik atšķirīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Latvijai un Norvēģijai, galvenā ieguvēja tomēr ir vājākā valsts. To lielā mērā apliecina arī Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības bilance – Latvija uz Norvēģiju 2013.gadā eksportējusi par 200 miljoniem eiro vairāk preču un pakalpojumu, nekā no tās importējusi.
