Tiek secināts, ka Ķīna ne tikai pavairojusi savu politisko ietekmi Eiropas Savienībā, bet vienlaikus palielinājusi šķelšanos bloka valstu vidū. Toties sadarbības potenciāls nav izrādījies ne tuvu tik liels, kā iepriekš šķitis.
Ķīnā noslēgumam tuvojas darbi pie pasaulē garākā tilta būvniecības. Tas savienos divas ekonomikas spēkstacijas – Honkongu un Makao. Lai veidotu šādus un citus milzīgus projektus, valsts iedarbinājusi milzīgu celtniecības un investīciju mašinēriju, kurai vajadzīgi jauni un jauni projekti un ne tikai pašā Ķīnā.
Realizētie megaprojekti rietumniekiem rādīti futūristiskās prezentācijās, ilustrējot, kā desmit gados nabadzīgi zvejnieku ciemati pārvērsti modernās megapolēs. Arvien uzsvērtāk tiek izcelta Ķīnas līdera Sjī Dziņpina loma. Viņš kompartijas piecgades kongresā savu varu nostiprinājis kā absolūtu. Pārējai pasaulei gan neesot no kā bīties, pat gluži pretēji.
Šo vīziju jau piecus gadus Ķīna sola iedzīvināt ar vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu aptuveni triljona ASV dolāru vērtībā. Tajā ietverti seši jauni ekonomikas koridori, dzelzceļa līnijas, gāzes un naftas cauruļvadi, kā arī ostas, kurās investēts Ķīnas kapitāls.
Centrālajā un Austrumeiropā par šīs iniciatīvas galveno platformu kļuvis pašas Ķīnas radītais sadarbības formāts 16+1. Tas mazās postsociālisma valstis no Baltijas līdz Balkāniem apvieno Ķīnai parocīgā diplomātiskā vienumā: Ķīna šogad ir parakstījusi sadarbības līgumus ar šīm 16 valstīm, kuri ir saistīti ar 233 programmām 20 dažādās nozarēs, ieskaitot infrastruktūru, tehnoloģiju, izglītību, pieredzes apmaiņu, finansiālo sadarbību.
Tas viss paplašinājis 16+1 sadarbības formātu, kā arī Ķīnas divpusējās attiecības ar katru no šīm valstīm.
Pagājušie pieci gadi kopš sadarbības projektu sākšanas gan arī rada jautājumus par to reālo pienesumu un Ķīnas ietekmes pieaugumu.
27 vēstnieki Ķīnā no 28 Eiropas Savienības valstīm parakstījuši ziņojumu, kurā Ķīna kritizēta par mēģinājumiem manipulēt ar brīvo tirgu. Svaru kausi tiekot nosvērti par labu Ķīnas valsts subsidētajiem ķīniešu uzņēmumiem.
Turklāt faktiskā Ķīnas ekonomiskā klātbūtne Centrālās un Austrumeiropas reģionā nav ievērojami pieaugusi.
Nav ziņu, ka tiktu tērēts 10 miljardu lielais Ķīnas fonds infrastruktūras projektiem. Apklusušas runas par Varšavas lidostas modernizēšanu, bet vislielākais projekts 16+1 sadarbības formātā – vilciena līnijas modernizēšana starp Budapeštu un Belgradu - tiek izmeklēts saistībā ar Eiropas Savienības iepirkumu procedūras pārkāpšanu.
Tomēr politiskos ieguvumus Ķīna gūst jau tagad – Eiropas Savienībā bloķēta virkne Ķīnas politiku nosodošu ziņojumu gan no Ungārijas, gan no citu Centrāleiropas valstu puses. Šai nostājai vairākkārt pievienojusies arī Grieķija, kas no Ķīnas saņēmusi milzu investīcijas Pirejas ostā.
Biznesa laikraksts “Forbes” situāciju raksturojis īpaši asi – Ķīnai izdodas šķelt Eiropu un lēti nopirkt polisko ietekmi. Citreiz pat pieticis tikai ar solījumiem.