Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus – nav cerētā atspaida komercmedijiem

Sabiedrisko mediju iziešana no Latvijas reklāmas tirgus 2021. gadā komerciālajiem medijiem ir bijis zināms atspaids, tomēr vienlaikus sakrita arī virkne citu apstākļu, kas ietekmē šo tirgu. Kopumā reklāmas tirgus Latvijā turpina sarukt. Televīzijas kanāli saskārušies ar situāciju, ka dažādu ierobežojumu dēļ tie nespēj apkalpot visus reklāmdevējus un nopelnīt vairāk. Turklāt pandēmijas ietekmē reklāma vairāk pārcēlusies turpat, kur cilvēki – uz digitālo vidi.

Meklē alternatīvas

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus bijis mazs atspaids komercmedijiemZane Ārmane

„Sabiedriskie mediji attiecībā uz zināmu auditorijas daļu ir bijuši ļoti fundamentāli svarīgi, ko šobrīd ir nācies atzīt mediju aģentūrām. (..) Alternatīvas ir, bet tik efektīvā veidā kā ar sabiedriskajiem medijiem laikam to atkārtoti izdarīt vairs nevar.” Šāds ir viens no pirmajiem secinājumiem, ko par pārmaiņām kopš sabiedrisko mediju iziešanas no mediju reklāmas tirgus sarunā ar Latvijas Radio minēja mediju aģentūras „Hive BPN” vadītājs Ivars Belte, kādreizējais Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs.

Vecāka gadagājuma auditoriju reklāmdevējiem uzrunāt kļuvis sarežģītāk. Komerciālo radio kanālu, ar kuriem aizvietot sabiedrisko radio, ir gana daudz, bet komerciālo televīzijas kanālu reklāmu noliktavas ir pilnas. Un to izjūt arī reklāmdevēji, atzina veikalu tīkla „Top!” mārketinga vadītāja Ilze Priedīte. Šis uzņēmums pērn bija viens no lielākajiem reklāmdevējiem sabiedriskajā televīzijā un radio.

“Tā kā veikalu tīkls “Top!” pamatā ir reģionāls tīkls, mums kā tīklam sabiedriskajiem medijiem bija būtiska vieta mūsu mediju plānos un mediju stratēģijā,” sacīja Priedīte.

Uzņēmums šogad līdzīgā apjomā iegādājies reklāmas trīs citos komercetlevīziju kanālos, un līdzīgi uzņēmums rīkojies arī ar radio reklāmu iegādi. Taču, samazinoties auditorijas pieejamībai televīzijā, uzņēmums vienlaikus arvien vairāk pievēršas digitālajiem kanāliem.

“Ja mēs runājam par internetu, tad šogad esam būtiski – pat vairāk nekā trīs reizes – palielinājuši investīcijas tieši interneta medijos. Ar to mēs mēģinām aizstāt sabiedrisko mediju trūkumu mūsu mediju plānos ar citiem kanāliem. Vienlaikus mēs arī stiprinām mūsu pašu kanālus, kas ir sociālie tīkli. Mums veikalos ir arī iekšējais radio, mēs paši arī izdodam avīzi, kur gan galvenokārt komunicējam par akcijas produktiem,” pastāstīja Priedīte.

Pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Sākotnēji tika paredzēts, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus palīdzēs komercmedijiem nopelnīt vairāk. Nozares speciālisti prognozē, ka augsta pieprasījuma dēļ nākamgad reklāmas televīzijā kļūs ievērojami dārgākas.

Tomēr televīziju iespējas nopelnīt no reklāmas ierobežo tādi apstākļi kā auditorijas kritums un Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumi.

“Problēma ir tāda, ka komerctelevīziju tirgus daļa ir krietni samazinājusies. Un to ietekmē gan LTV iziešana no reklāmas tirgus, gan tas, ka tika aizliegti krievvalodīgie kanāli. Ja mēs paskatāmies, vai jūtam ietekmi no LTV reklāmdevējiem, tad, visticamāk, nē. Tā ir bijusi, iespējams, ļoti neliela daļa, bet, tā ka būtu vērā ņemama ietekme, tā nav. Šobrīd sanāk tā, ka

 visiem reklāmdevējiem Latvijas televīziju tirgū nepietiek vietas – nav tādas kapacitātes, lai izservētu kampaņas pilnībā un tiktu apgūta visa reklāmdevēju nauda otrajā pusgadā.

Pieprasījums šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums. Mēs darbojamies likuma robežās, reklāmas likuma noteiktajā laikā, līdz ar to nav iespējas paņemt vairāk un ielikt vairāk, kā to atļauj likums,” pastāstīja TV3 Pārdošanas vadītāja Ginta Salmane.

Tikmēr mediju aģentūras vadītājs Belte norādīja – kopš reklāmas sabiedriskajos medijos nav pieejamas, palielinājies pieprasījums ne tikai pēc vietas komerctelevīziju ekrānos, bet arī pēc reklāmas laukumiem žurnālos, interneta ziņu portālos un vides reklāmu stendos. Vienlaikus daudz straujāk aug arī pieprasījums pēc reklāmas tādos interneta gigantos kā “Google” meklētājs un sociālo tīklu platformā “Facebook”. Šī nauda no Latvijas reklāmas tirgus aizplūst.

“Kas attiecas uz lieliem starptautiskiem spēlētājiem, šī proporcija joprojām nav apzināta, cik daudz reklāmu uz tiem aiziet. Bet tendence ir tāda, ka ļoti aktīvi reklāmas pirkšanā izmanto tieši “Google” meklētāju, ļoti daudz ir arī “Facebook” reklāmu. Šis reklāmas veids ir ļoti strauji augošs Latvijā,” atklāja Belte.

Šo tendenci apliecina arī Latvijas Reklāmas asociācijas novērojumi. Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms šā gada pirmajā pusgadā ir nedaudz virs 33 miljoniem eiro, kas ir pieaugums pret šo pašu periodu pērn, bet joprojām nav sasniegti 2019. gada apjomi. Reklāmas tirgum atgūstoties,

lielākais pieaugums vērojams tieši digitālajiem medijiem, taču arvien vairāk reklāmas naudas aizplūst uz ārzemju medijiem.

Aktīvs šis laiks ir arī komerciālajām radio stacijām. Pētījumu un konsultāciju kompānijas „Kantar” dati liecina, ka reklāmdevēju skaits radiostacijās šogad sarucis par 5%, taču sasniegtās reklāmas auditorijas apjoms pieaudzis par 15%.

Tiesa, “Kantar” mediju klientu direktors Oskars Rumpēters norādīja, ka iespējamās cēloņsakarības patlaban jāvērtē piesardzīgi, jo reklāmas tirgu vienlaicīgi ietekmē vairākas norises: “Sakritību, kas ietekmē mediju reklāmas tirgu Latvijā, šobrīd ir trīs. Diezgan būtiski faktori: gan sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, gan reizē Covid-19 efekts, gan arī televīzijā, īpaši krievu kanālu aizliegums. Šie trīs faktori dažādos veidos ietekmē, bet rezultātā

reklāmas tirgum šobrīd ir diezgan grūti atgūties un kāpt uz augšu, lai sasniegtu to apjomu, kāds bija pirms dažiem gadiem.”

Sabiedriskie mediji bez reklāmas

Arī sabiedriskajiem medijam šis gads bijis darbīgs gan satura, gan attīstības ziņā. Tomēr aiziešana no reklāmas tirgus ir mazinājusi spriedzi par konkurenci, atzina LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.

“Varbūt tā spriedze, kas bija iepriekš, konkurence par reklāmas klientiem, protams, ar 2021.gadu ir izbeigusies. Mums nav jāraizējas par reklāmas piedāvājumiem, nav jāraizējas par zināmiem kompromisiem starp saturu un reklāmu. Šajā ziņā Televīzijas darbības fokuss ir mainījies,” sacīja Priede.

Tomēr pagaidām jautājums par sabiedrisko mediju finansējumu ilgtermiņā vēl nav atrisināts. Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) turpina darbu pie jauna, neatkarīga sabiedriskā mediju finansēšanas modeļa izstrādes, kas saistīts ar vairākiem izaicinājumiem.

“Finansējuma modeļa maiņa atkarīga no diviem faktoriem – viens ir tas, ka mums piecu gadu laikā tomēr jāsasniedz Eiropas līmenis. [SEPL] padomes izaicinājumi droši vien ir divi. Sadalīt finansējuma pieaugumu saprātīgā laika posmā, lai nodrošinātu jēgpilnu attīstību. Un, protams, arī nākt ar priekšlikumiem, kāds ir summas aprēķina algoritms: kas no kā rodas, kādos procentos un ko darīt gadījumos, kad kaut kādi koeficienti ir uzrādījuši nesamērīgi lielu pieaugumu vai arī nesaprātīgi zemu kritumu,” skaidroja Priede.

Tikmēr Belte kā izbijis LTV vadītājs pauda viedokli, ka neatkarīgs finansējums varētu nebūt vienīgais sabiedrisko mediju izaicinājums pēc iziešanas no reklāmas tirgus: “Izejot no reklāmas tirgus, principā medijs zaudē savu muskuļu tonusu šajā brīdī, jo cīņa par auditoriju tiešām nonāk mazliet otrajā plānā. Tā vairs nav tik aktuāla, jo no tā nav atkarīga arī mana alga vai no tā nav atkarīga kaut kāda investīcija vai attīstība tālāk. Tas nozīmē, ka būs interesanti paskatīties, kā veiksies sabiedriskajiem medijiem pēc iziešanas no reklāmas tieši šajā aspektā.”

“Kantar” dati gan liecina, ka vismaz pirmajā pārmaiņu gadā sabiedriskajiem medijiem ar tonusu grūtību nav. Šā gada septembrī LTV1 joprojām bija skatītākais kanāls Latvijā, un arī Latvijas Radio stacijas nemainīgi uzturas klausītāko staciju līderpozīcijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt