Kūdras izstrāde Jelgavas novada Kaigu purvā pašreizējā Līvbērzes pagasta teritorijā sākusies jau pirms simt gadiem, pastāstīja uzņēmuma "Laflora" vadītājs Uldis Ameriks. Tādējādi ap astoņsimt hektāru teritorijā vērtīgais derīgais izraktenis ir izstrādes noslēguma stadijā, bet uzņēmumam nācies domāt, ko ar teritoriju iesākt tālāk.
"Kūdras ieguves process tuvojas beigām, un mums ir jāizdomā par šīs zemes tālāku saimniecisku un efektīvu izmantošanu. Un 2014. gadā pavērās ideja, ka šeit varētu būt vēja parks. Mēs pamanījām, ka te ir pietiekami liels vēja resurss, jo kūdra iet pa gaisu, attiecīgos brīžos varbūt pat traucē vākšanu. (..) Pa šo laiku notika ļoti spēja attīstība pārejai uz zaļo enerģiju. Un šodien jau mēs redzam, ka šī vēja enerģija, šis sektors var pastāvēt bez kaut kādām subsīdijām vai palīdzības no malas. Tas varētu būt komerciāls projekts," stāstīja Ameriks.
"Laflora" savu ideju pozicionē kā uzņēmuma ieguldījumu valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā,
turklāt atšķirībā no bēdīgi slavenajiem citiem zaļās enerģijas ražošanas projektiem "Laflora" iztiktu bez valsts atbalsta.
Doma paredz vēja parku ar 90 megavatu jaudu, kas spētu nodrošināt aptuveni desmito daļu no valsts mērķa 2030. gadam. Ambīcijas paredz saražot piecus procentus no elektrības apjoma, ko pašlaik patērē visi Latvijas iedzīvotāji. Tā būšot arī kompensācija par kūdras ieguves procesā radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo pašlaik tikai nelielā daļā kūdras ieguves lauku tiek īstenota rekultivācijas jeb pēcizmantošanas programma – apmežošana un ogulāju stādījumi. Amerikam ir arī idejas, kam būt vēja turbīnu pakājē.
"Mums jāņem piemērs no holandiešiem, jo Holande ir uzbūvēta... viņi dzīvo purvā. Īstenībā tur savā laikā viss bija purvs. Un viņi ir pārvērtušies tiešām... Mēs ļoti labi zinām, kas ir Holande - tā ir tulpju zeme, tā ir dārzeņu zeme, visu augu zeme, kas tiek ražoti īstenībā, jau pēdējā laikā arī Latvijas kūdrā.
Un mēs gribētu šo Holandi pārcelt uz Latviju. Tas galīgais plāns būtu tāds: mēs iegūstam kūdru Latvijā, ražojam substrātu, tālāk mēs audzējam zaļos augus, pārtiku.
Un tā būtu galīgā pievienotā vērtība Latvijā, lai mēs ieietu kopējā Eiropas pasaules tirgū ar savu gala produktu, ne tikai ar kūdras substrātu, kas ir pieprasīts visā pasaulē," stāstīja Ameriks.
Tomēr vēja turbīnu ideja līdzi nes arī virkni blakņu. Vēja ģeneratoru plānotais augstums ir iespaidīgs. Salīdzināšanai var minēt ģeneratorus Liepājas pusē, kas ir 77 metrus augsti. Kaigu purvā domāts uzstādīt teju trīs reizes lielākus – ap 200 metru augstus – ģeneratorus, kas saskatāmi būs arī no Jelgavas.
"Laflora" ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai piesaistījusi vides konsultāciju uzņēmumu "Estonian Latvian Lithuanian Environment".
Vides konsultanti pieaicinājuši virkni ekspertu, lai izpētītu, kā vēja ģeneratoru parks izmainīs ainavu, ietekmēs trokšņu līmeņus, kultūrvēsturiskās vērtības un virkni citu aspektu. Šā projekta ietekmes uz vidi novērtējumā secināts, ka vēja ģeneratori var ietekmēt sabiedrības veselību un dabu, konkrētāk, putnus un sikspārņus.
"Ir skaidrs, ka abos divos šajos aspektos parks radīs ietekmi gan uz sabiedrību, gan uz dabas vērtībām, tomēr tā ietekme nav tāda, lai šo parku būtu nepieciešams aizliegt.
Attīstītājiem tiek noteikta virkne pasākumu, kas viņiem ir jāīsteno tajā brīdī, kad viņi šo parku izbūvē. Tie attiecas gan uz sikspārņu aizsardzību, gan uz putnu aizsardzību, gan mirgošanas laika ierobežojumu. Tas ir tā, ka jebkurš objekts mums rada ēnu: tātad vēja elektrostaciju motors griežas, tā ēna ir vienkārši kustīga, pieņemsim, mēs sēdētu šeit iekšā, un tas būtu tepat aiz loga. Mums ik pa laikam tā kā pazustu gaisma iekšpusē. Teritorija, ko var ietekmēt, ir pietiekami liela," skaidro vides uzņēmuma pārstāvis Oskars Beikulis.
Tuvākās mājas atrodas vairāk nekā viena kilometra attālumā, un eksperti secinājuši, ka tā sauktā mirgošana iedzīvotājus var ietekmēt. Tā kā mūsu valstī šajā jomā regulējuma nav, valsts institūciju izšķiršanās būs, vai un kā ierobežot vēja ģeneratoru darbību, noteikt konkrētu maksimālo mirgošanas laiku un citas nianses. Tāpat noteikts staciju skaits būs jāizslēdz sikspārņu migrācijas laikā, bet ietekme uz putnu migrāciju jāturpina pētīt staciju palaišanas laikā. Ir zināms, ka, piemēram, desmit kilometru attālumā atrodas vairākas ērgļu ligzdas, un eksperts ieteicis putnus aprīkot ar izsekošanas ierīcēm, jo ir iespēja, ka ērgļi lido baroties uz Svētes un Lielupes palienēm.
Iepriekšējās sabiedrības apspriedēs vienīgas iebildes bijušas, vai, būvējot ģeneratorus, neizdangās ceļus. Stāsta Jelgavas novada domē no Reģionu apvienības ievēlētā priekšsēdētāja vietniece un Kaigu purvam kaimiņos dzīvojošā Aija Tračuma.
"Skatoties no manas Kalnciema teritorijas puses, tas ir purvā iekšā. Dotajā brīdī, teiksim, ja neredz karti un neredz ietekmes uz vidi novērtējumu, es saprotu, ka tā ir varbūt tā labākā vieta, kur vispār kaut kas varētu sākties, varētu notikt. Kāda ir tāda pirmatnējā informācija, es nedomāju, ka tur kādam varētu traucēt, jo tur apdzīvotas vietas nav,
jo "Laflora" izstrādā kūdras purvu, un tas nozīmē, ka tur apdzīvotu vietu vienkārši nav," stāstīja Tračuma.
Plānots, ka 22 vēja turbīnas aizņems nepilnu 10 hektāru platību, parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.
KONTEKSTS:
"Laflora" jau kopš pagājušās vasaras rīko apspriedes ar vietējiem iedzīvotājiem par ieceri Kaigu purvā būvēt vēja ģeneratoru parku.
