Šā gada 1. ceturksnī Latvijas ekonomika augusi par 3%

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1%.

Šā gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0%. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56%) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4%). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6%.

CSP dati liecina, ka elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8%. Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 7,4%. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,8%, specializētie būvdarbi veikti par 20,5% vairāk, savukārt inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 2,4%.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 3,8%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 5,5%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 8,2%, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 7,0%.

IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 1. ceturksnī – 2019. g. 1. ceturksnī (procentos)

CSP aplēses liecina, ka transporta un uzglabāšanas nozarē bijis pieaugums par 4,0%, ko veicināja kravu pārvadājumu palielināšanās par 5,1%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 1,6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums par 2,6%, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 28,7%. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 4,3%, tajā skaitā izmitināšanā vērojams samazinājums  par 0,7%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 6,1%.

Datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu eksporta pieaugums par 24% (faktiskajās cenās) turpina pozitīvi ietekmēt  informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozares attīstību. Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 7,6%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11,8%, telekomunikāciju pakalpojumi – par 5,9%, bet informācijas pakalpojumi – par 3,9%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 7,1% apmērā nodrošināja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības pieaugums, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums, kā arī būtisks izdevumu samazinājums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi).

Administratīvo  un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 8,2%, ko veicināja 29,3% pieaugums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 12,2%, savukārt samazinājums par 4,4% bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē. Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 5,4%.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

CSP norāda, ka salīdzinoši nelielos pieaugumu novērtējumus atsevišķās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Savukārt turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,0%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 4,0%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 2,8%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 5,6%. Iepriekšējā gada līmenī noturējušies mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido izdevumi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.

Minētajā laika posmā par 8,0% palielinājušies ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā. Būvniecības nozares attīstība veicināja ieguldījumu pieaugumu mājokļos, citās ēkās un būvēs par 7,1%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 9,3% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 8,9%, norāda CSP.

Savukārt preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās bija par 172 miljoniem eiro lielāks nekā imports, ko nodrošināja pakalpojumu pozitīvā ārējā bilance. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1. ceturksnī palielinājušies par 3,6%, tai skaitā preču eksporta (69% no kopējā eksporta) – par 4,5% un pakalpojumu eksporta – par 1,2%. Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 0,8%. Preču imports, kas veido 86% no kopējā importa, palielinājās par 0,8%, bet pakalpojumu imports samazinājies par 9,2%.

Saskaņā ar CSP datiem, 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās par 11,2% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,7% un darba devēju sociālās iemaksas – par 17,9%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 18,4%, komercpakalpojumu nozarēs – par 13,7%, bet pakalpojumu nozarēs kopā – par 10,1%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13,0%.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti