ĪSUMĀ:
- Rutkaste neredz budžeta rāmī tik daudz naudas infrastruktūrai, cik piedāvā valdība.
- Latvijas Bankas pārstāvis arī uzskaita citas nozares, kurās ieguldījumi ir svarīgi, bet tie vajadzīgi ar apdomu.
- Pēc Rutkastes teiktā, stratēģijā ir virzieni, bet nav, kā tos sasniegt.
- Rutkaste vērš uzmanību uz riskantu rosinājumu sniegt uzņēmumam aizdevumu uz 25 gadiem par zemiem procentiem.
- Rutkaste uzskata, ka ekonomikas atveseļošanās pasākumi atdevi sniegs vēlāk, nekā plāno valdība.
- LDDK vadītāja norādīja, ka projektus vērtēs atbilstoši to spējai attīstīt Latvijas ekonomiku.
- Meņģelsone norādīja, ka katrā nozarē esot zināmi pasākumi, ko veikt Latvijas ekonomikas atveseļošanai.
-
“Ir jāplāno, kā to ielikt budžeta rāmī, jo izskatās, ka tur tik lielu summu nevar ielikt. Tad ir jāmeklē citi finansējuma avoti,” par infrastruktūrai ieplānotajiem 2,2 miljardiem eiro teica Rutkaste.
Atbildot uz jautājumu, kas varētu būt šīs investīcijas, viņš norādīja, ka ir divi varianti: vai nu palielināt budžeta ieņēmumus no nodokļiem, vai samazināt izdevumus citās jomās. Līdztekus valdība domā arī par privāto investoru piesaisti nākotnē.
Rutkaste norādīja, ka infrastruktūra ir viens no virzieniem stratēģijā. Rutkaste teica, ka Latvijai nauda jāiegulda arī cilvēku izglītošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā, medicīnā. “Darbības lauks ir plašs,” viņš uzsvēra, norādot, ka stratēģijā ir iezīmēti virzieni, kuros strādāt, bet nav pateikts, kā to izdarīt. Viņš minēja, piemēram, bezdarbnieku pārkvalifikāciju, kur jāseko līdzi, vai ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuri spēj cilvēkus atbilstoši kvalitatīvi apmācīt. Ja tas nav iespējams, tad, piemēram, vienam gadam paredzēto naudu var izdalīt pa vairākiem.
Rutkasti neapmierina arī ideja, ka varētu uzņēmumiem izsniegt kredītus par maziem procentiem uz 25 gadiem. “Šādi instrumenti rada riskus budžeta līdzekļu izlietojumam. Nav izslēgts, ka tas palīdzētu, bet aizdevumi virs 10 gadiem ir saistīti ar ļoti lieliem riskiem,” norādīja Latvijas Bankas pārstāvis. Valdībai par šādu ideju noteikti būtu publiski jādiskutē.
Rutkaste arī stāstīja, ka valdības plāns gūt ieguldīto līdzekļu atdevi, iespējams, ir pārāk optimistisks. Pēc viņa teiktā, atdeve varētu būt ilgākā laika periodā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone, kura piedalījās stratēģijas veidošanā, stāstīja, ka katras nozares pārstāvji zina, kādus pasākumu jāveic, lai ekonomiku attīstītu. Skaidrus mērķus pašlaik nevarot noteikt, bet galvenais virziens ir atbalsts eksportspējīgiem uzņēmumiem, kas ražo augstākas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus.
Lai izvēle nebūtu subjektīva, stratēģijā iestrādāts projektu vērtēšanas filtrs. Meņģelsone norādīja, ka ballu skalā vērtēs četrus aspektus: ietekme uz cilvēkresursiem, ilgtspēju, eksportu un tautsaimniecību. LDDK vadītāja uzsvēra, ka būtiski, lai būtu investīcija eksportspējā, nevis finanšu apgūšanā.
KONTEKSTS:
Lai atveseļotu Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 izraisītās krīzes, līdz 2023. gadam infrastruktūras projektu īstenošanai gadā plānots nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā un otrdien, 26. maijā, valdībā atbalstītā stratēģija Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai. Kopumā ekonomikas atveseļošanai paredzēts mobilizēt 4,5 miljardus eiro.
