Reģioni Krustpunktā

Remigrācija pirms un pandēmijas laikā

Reģioni Krustpunktā

Attālinātās mācības - cietēji ir tie, kuri domāja, ka tas ir tikai pagaidu process

Liepājā jādomā par iespējām piesaistīt pilsētai kvalificētu darbaspēku

Rūpniecības attīstībai Liepājā jādomā par kvalificēta darbaspēka piesaisti pilsētai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Liepāja jau vēsturiski ir viena no lielajām rūpniecības pilsētām, tomēr līdz šim pilsētas ekonomika bija atkarīga no dažiem rūpnieciskajiem milžiem. Pēdējo gadu laikā pilsētā izveidojušies un attīstījušies vairāki jauni uzņēmumi, kas ir nozīmīgi eksportētāji un kuriem arī Covid-19 pandēmijas laikā klājas diezgan labi.

Pagājušajā gadā ražošanas apjoms pieaudzis par nepilniem 10%, un kā veiksmes atslēgu “Rietumu radio” aptaujātie eksperti min pilsētas vadības ieguldīto darbu investīciju piesaistē. To nenoliedz Liepājas Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols un uzsver, ka viens no nosacījumiem, lai investoriem būtu interese, ir sakārtota vide.

ĪSUMĀ:

  • “iCotton” gada laikā plāno dubultot apgrozījumu.
  • Izšķiroša nozīme darbinieku piesaistē ir pašiem uzņēmumiem.
  • Uzsver Liepājas Valsts tehnikuma nozīmi darbinieku sagatavošanā.
  • Liepāja sākusi radīt ekonomisko enerģiju visam reģionam.
  • Konkurētspējīgas algas ļauj prognozēt pilsētas attīstības turpināšanos.

Daži plāno izaugsmi

“Viens no veiksmes stāstiem meklējams jau pirms vairākiem gadiem, kad darbību bijušā gaļas kombināta teritorijā sāka Kapsēdes ielas biznesa parks. Tur darbu sāka daži dāņu uzņēmumi. Nu šajā parkā darbojas padsmit uzņēmumu un ir vairāk nekā tūkstotis darbavietu,” stāstīja Vītols.

“Pamazām tas veidojās par biznesa centru, jo uzņēmumi savā starpā konsultējas, kāda šeit ir vide, noteikumi, un tas veicina citu uzņēmumu ienākšanu,” norādīja Vītols.

Labs piemērs ir higiēnas preču ražotājs ar Krievijas investīcijām “iCotton”, kas darbu Liepājā sāka pirms deviņiem gadiem un patlaban eksportē aptuveni 95% no savas produkcijas. Sākumā “iCotton” telpas īrēja, bet vēlāk turpat netālu uzbūvēja savu pirmo rūpnīcu, ko nu ir papildinājusi vēl viena ražošanas ēka.

“iCotton” valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis īpaši uzsver sadarbību ar pašvaldību, pretējā gadījumā šis projekts varēja arī nerealizēties.

“Pati galvenā būs kokvilnas pārstrādes līnija. Vēlamies uzstādīt arī divas modernas sieviešu higiēnas preču ražošanas līnijas un līniju autiņbiksīšu ražošanai,” stāstīja Binkovskis, norādot, ka šī gada laikā uzņēmums apgrozījumu vēlas teju dubultot – no 26 miljoniem eiro līdz 45 miljoniem eiro gadā.

Pašlaik uzņēmumā strādā 145 darbinieki, bet tuvākā gada laikā strādājošo skaits palielināsies vēl par 120.

Izšķiroša nozīme darbinieku piesaistē ir pašiem uzņēmumiem

“iCotton” darbinieku piesaistē sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane stāstīja, ka darbiniekus meklē no iestādes klientiem. Tomēr izšķiroša loma ir pašu uzņēmumu aktivitātei.

“Notiek darbinieku pāriešana no viena uzņēmuma uz otru, skatoties, ko piedāvā uzņēmums, kam akūti vajag darbiniekus, – piedāvā labākas sociālās garantijas, lielāku algu,” stāstīja Baumane.

“Tam, no kura iet prom, atkal jādomā, ko darīt, lai šāda situācija nenotiktu,” viņa piebilda.

Uzņēmēji nemeklē darbiniekus tikai Liepājā, bet arī apkārtējos novados, tomēr tas nav viegli, atzina Baumane, norādot, ka bezdarbnieku skaits nav ļoti liels.

“Uzņēmēji domā, kā mehanizēt savu darbu, lai nevajadzētu tik daudz darbaroku,” sacīja Baumane.

Uzsver Liepājas Valsts tehnikuma nozīmi darbinieku sagatavošanā

Uzņēmēji uz ilgstošo bezdarbnieku piesaisti gan raugās skeptiski, jo no desmit cilvēkiem, kas mācās kursos kādu arodu, labi ja viens paliek uzņēmumā strādāt. Bieži vien ilgstošo bezdarbnieku mērķis nav dzīvē ko mainīt, bet gan saglabāt pabalstu.

“Jensen Metal” Personāla daļas vadītāja Inga Krastiņa stāstīja, ka uzņēmumā kadru mainība ir neliela, bet, ja vajadzīgi jauni darbinieki, vispirms tos meklē kolektīvā, draugu, paziņu vidū. Ja arī tad meklējumi ir nesekmīgi, publicē darba sludinājumu. Sadarbība notiek arī ar Liepājas Valsts tehnikumu.

“No Liepājas Valsts tehnikuma mums ir praktikanti no Mehatronikas nodaļas un metinātāji,” stāstīja Krastiņa. “Šomēnes mums darbu sāk četri praktikanti metinātāji, kuri ir ļoti svarīgi. Centīsimies līdz vasarai viņus apmācīt ar domu, ka viņi paliks pie mums strādāt.”

Viņa arī uzsvēra, ka uzņēmumam pašam jābūt gatavam apmācīt jaunos darbiniekus.

“Nekad nebūs tā, ka, pabeidzot skolu, būs praktiķis, kas ienāks un strādās,” stāstīja Krastiņa.

“Pat divos pilnīgi vienādos uzņēmumos atšķiras darba metodes un stils, līdz ar to veicam iekšējo apmācību. Mums ir svarīgi, lai cilvēks, kurš vēlas pie mums nākt strādāt, būtu ieinteresēts un gatavs mācīties, un mēs negaidām, ka cilvēks būs gatavs uzreiz pildīt tiešos darba piedāvājums. Neviens tāds nav bijis,” atzina Krastiņa.

Liepājas Valsts tehnikumu kā labu piemēru sadarbībai, lai risinātu darba roku trūkumu, min visi aptaujātie eksperti.

Studenti mācās speciāli Liepājas darba tirgum izveidotās programmās, praksēs tiek gaidīti atplestām rokām un bezdarbnieku rindās pēc mācību pabeigšanas nenonāk.

Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts minēja vairākus virzienus, kuros strādā skola, lai apmācītu jaunos speciālistus pieprasītos arodos.

“Varam minēt mūsu tehnikuma piemēru saistība ar gaisa kuģa mehāniķa profesiju,” stāstīja Ruperts. “Pašlaik vidējā profesionālajā līmenī esam vienīgā skola, kas šādus speciālistus sagatavo – šajā specialitātē “airBaltic” piesaista automehāniķus vai ārzemju speciālistus, tāpēc savulaik pieņēmām lēmumu izveidot programmu. Risks attaisnojās, un arvien veiksmīgāk virzāmies tālāk, un sākam domāt par citām specialitātēm, kas ir saistītas ar šo nozari,” atklāja Ruperts.

Daudz lielāka loma būtu jāspēlē Liepājas Universitātei, kura pašlaik nav pats aktīvākais spēlētājs. Labas atsauksmes ir par universitātē sagatavotajiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem, tomēr līdz ar Liepājas Universitātes lomas pieaugumu ieguvēji no studentu piesaistes būtu visi.

Liepāja sākusi radīt ekonomisko enerģiju visam reģionam

Darbaspēka trūkums ir viens no galvenajiem izaicinājumiem uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīties, paplašināties un darboties Liepājā. Uzņēmumi, pirms pieņem lēmumus par paplašināšanos vai pārcelšanos uz Liepāju, izpēta reālās iespējas darbaspēku piesaistīt Liepājā.

“Protams, tā ir zināmā mērā bremze, bet nav siena, kurā iebrauc, atduries un tālāk netiec. Ja cilvēku trūkst, tad cilvēkus var piesaistīt,” norādīja “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pirms gadiem pieciem, sešiem Dienvidkurzemē vēl nevarēja redzēt Liepājas ietekmi bezdarba statistikā vai ienākumu līmenī.

Strautiņš secināja, ka tolaik pilsēta vēl neradīja ekonomisko enerģiju visam reģionam, toties, skatoties jaunākās datu kartes, viņš pamana “gaismas atspulgu” no Liepājas, un apkārtējās pašvaldības sāk izcelties uz pārējo Kurzemes lauku reģionu fona.

“Liepājai apkārt ir ciemi, kur noteikti vēl ir darbaspēka rezerve,” norādīja Strautiņš.

“Ko darīt, labāk zinās paši liepājnieki, – autobusu satiksmi var organizēt pilsēta vai uzņēmumi. Šādas iespējas ir, piemēram, Skrunda ir salīdzinoši tālu, bet, ja cilvēkam uzsauc braucienu bez maksas vai par mazu samaksu, es domāju, ka skrundenieki labprāt brauktu strādāt uz Liepāju,” sprieda Strautiņš.

Liepājas darba tirgū situācija ir stabila, un to ietekmējusi ir vien pandēmija. Salīdzinot ar šo pašu laiku pagājušajā gadā, bezdarbnieku ir par 500 vairāk, savukārt vakanču skaits – par 100 mazāks.

Pieprasītākie ir kravas auto vadītāji, metinātāji, šuvējas.

Bezdarbnieku skaitu Dace Baumane no Nodarbinātības valsts aģentūras raksturoja kā normālu ekonomiski aktīvai pilsētai.

Pandēmijas sekas ir arī tas, ka daudz mazāk piesaista viesstrādnieku darbarokas.

“Uzņēmējiem, reģistrējot vakances, mēs apmēram jau saprotam, ka viņš gatavojas ņemt viesstrādnieku, tomēr pieliekam visas pūles, lai tajā laikā, kamēr vakance ir atvērta, viņš izskatītu mūsu pretendentus,” stāstīja Baumane.

“Es gan gribu teikt, ka no pagājušā gada pavasara viesstrādnieku uzaicināšana ir ļoti stipri samazinājusies, vismaz Liepājā tā notiek ļoti nelielā apmērā,” atzina NVA pārstāve.

Baumane atklāja, ka visvairāk aicina celtniecības speciālistus, jo to trūkst.

“Nu, nevar to aizliegt – ja ir darbi un iepirkumā iegūts objekts ir jāpabeidz, tad meklē visas iespējas, kas ir atļautas,” atzina Baumane.

Konkurētspējīgas algas ļauj prognozēt pilsētas attīstības turpināšanos

Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ļauj prognozēt, ka ekonomisko attīstību nebremzēs darbaroku trūkums, ir konkurētspējīgas algas, uzsvēra “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Atsevišķās rūpniecības nozarēs Liepājā pašlaik vidējās algas pārsniedz 1500 eiro, kas ir labāks vidējais rādītājs nekā citur Latvijā, un šādas algas ir pievilcīgas gan Ukrainas viesstrādniekiem, gan citu reģionu iedzīvotājiem.

“Ar ko Liepāja atšķiras no jebkuras citas pilsētas Latvijā – tur kļūst izdevīgi atjaunot daudzdzīvokļu mājas,” uzskata Strautiņš. “Attīstītāji pārpērk pamestas mājas, atjauno tās un pārdod dzīvokļus. Es domāju, ka tā ir prioritāte.”

Viņš uzsver, ka šādā veidā ne tikai tiek radīta jauna dzīvojamā platība, bet arī tiek atjaunota pilsēta un tiek glābts tās vēsturiskais mantojums.

“Pilsētas attīstība neapstāsies,” uzskata Strautiņš. “Protams, ir jāpārvar zināms pretvējš, kas prasa ieguldījumus, bet to var darīt, un tas notiks.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti