Pēc viņa teiktā, pašvaldības daļēji ir atbildīgas par iedzīvotāju noturēšanu novadā, jo ir procesi, kas notiek "neatkarīgi no pašvaldības varēšanas un gribēšanas".
Iedzīvotāju skaits Rīgā un tās apkārtējos novados nemainās – ir ap 1,2 miljoniem, kamēr citviet iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Iedzīvotāju mirstība pārsniedz dzimstību, tāpat cilvēki izceļo.
Pēc Rungaiņa sacītā, ja pašvaldības teritorijā pamatā ir valsts vai pašvaldību budžeta finansētas iestādes, tad novads stagnē un izmirst.
Tā vietā, lai domātu par darba vietu radīšanu, pašvaldības ir ieinteresētas vien tanī, lai cilvēki tajās deklarētos. Tāpat ir pašvaldības, kur izveidojušās "lokālās elites", kas dzīvo labi, teica Rungainis.
Investīciju eksperts norādīja, ka pašvaldībām kopbudžetā vajadzētu atvēlēt minimālus līdzekļus, lai tās varētu nodrošināt minimālas funkcijas, taču pārējām funkcijām resursus tām būtu jāgādā pašām.
Ja pašvaldība atrastu veidus, ka piesaistīt jaunus uzņēmumus, tad tām attīstībai būtu pieejami resursi īpašā fondā. Pašlaik pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmumu piesaistē un jaunu darbavietu radīšanā, uzskata investīciju eksperts.
Rungainis piebilda, ka ir atsevišķas pašvaldības, piemēram, Valmieras un Ventspils, kas ir sapratušas, ka ir jāpiesaista uzņēmumi, kas attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem dod darbu.
