Rūk Latvijai nozīmīgo šķirņu mājlopu skaits

Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu vaislas dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu, pienākas valsts atbalsts par katru dzīvnieku, kas ir atzīts par apdraudētas populācijas pārstāvi. Tādas ir Latvijas brūnās un zilās šķirnes govis, Latvijas baltās šķirnes cūkas, tumšgalves šķirnes aitas, Latvijas braucamie zirgi un Latvijas vietējās kazas. Pat neraugoties uz atbalsta maksājumiem, šo dzīvnieku, kas pārstāv mūsu nacionālos ģenētiskos resursus, skaits ar katru gadu sarūk. Zemnieki saviem ganāmpulkiem izvēlas ekonomiski izdevīgākas, jaunākas šķirnes.

Atbalsta maksājumiem par Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu pērn pieteikušies 338 saimnieki, kas deklarējuši 550 šķirnes dzīvniekus, tajā skaitā tikai 67 Latvijas vietējās kazas. Latvijas kazkopības biedrības valdes priekšsēdētājai Kristīnei Pilienai ganāmpulkā no 100 kazām Latvijas vietējās ir 18.„Katra ģenētika, katrs dzīvnieks, kas ir veidots šeit, Latvijā, ir vērtība, kas jāsaglabā. Nevar teikt – nav ekonomiski izdevīgi, mēs viņas neturēsim. Tās ir vērtības, kas veidojušās gadu gadiem,” pārliecināta Piliena.

Tikai Latvijas vietējai kazai ir īpatnība, kas saistīta ar aizsargāšanos pret auksto ziemu. „Apmatojums tām garš, bet te ir pavilne. Citām šķirnēm tāda neveidojas. Jāsaprot, ka jebkurai šķirnei, ko mēs nākotnē gribam veidot, ģenētiskie resursi ir pamats jaunu šķirņu veidošanai,” skaidro kazu ganāmpulkā saimniece.

Kazkopji atzīst, ka nonākuši uz apdraudēšanas sliekšņa - lai varētu šķirni izkopt un saglabāt, būtu jābūt vismaz 500 vietējām kazām. 95% Latvijas kazkopju pienu pārstrādā savā saimniecībā, un vidēji litrs piena maksā latu.

Ekonomiski vietējās kazas nav izdevīgas.
„Vietējās dod 450 litrus, Zānes dod 800 litrus, tad parēķinām, kas mums izdevīgāk. Tāpēc ir ļoti liela viela pārdomām tiem, kas vēlas nodarboties ar šo šķirņu izkopšanu. Citās valstīs šādi dzīvnieki tiek turēti biotopos noganīšanai, tur ir ļoti lieli valsts atbalsti tikai tāpēc, ka cilvēki viņas cenšas saglabāt,” stāsta Piliena.

Latvijā atbalsts par vietējo kazu ir 52 lati gadā. Audzējot pienīgās Zānes un Alpas šķirnes saimniekam ieguvums ir lielāks. Savukārt par katru zilo govi saimniece saņem 139 latu lielu atbalstu.

Laidzes pagasta “Ciemiņos” Ritas Ļutjanskas ganāmpulkā ir piecas zilās govis. „Sena teika stāsta, ka Latvijas zilās govis nākušas no jūras. Uz tām paskatoties, šķiet, ka tiešām ir kaut kas nedaudz mistisks. Tūristi brauc, brauc pa lielo ceļu, bērni skrien skatīties, citi filmē,” stāsta Laidzes pagasta zemniece Ruta Ļutjanska.

Saimniecei ganāmpulkā ir arī citu šķirņu govis, un Latvijas zilām kopšana nav atšķirīga. „Tāpat jākopj, viņas izturīgas pret aukstumu, karstumu, ēd visu zāli. Es apmierināta, saņemu arī maksājumus. Pienīgas, pirmpienei ir piecas tonnas no govs, trīs laktācijā - jau 7-8 tonnas.”

Uz atbalstu par dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu ik gadu piesakās ap 300 pretendentu par 550 dzīvniekiem – aitām, kazām, zirgiem, govīm un cūkām kopā. „Lai šis šķirnes saglabātu, ir jāturpina tās audzēt ar speciālām prasībām. Un var krustot tikai ar šiem pašiem dzīvniekiem, kas prasa papildus izdevumus, jo šie dzīvnieki nav Latvijā saglabājušies lielā skaitā. Atbalsts ir uz pieciem gadiem un LAD kontrolē,” norāda Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.

Lauksaimnieki, kas nodarbojas ar vietējās izcelsmes vaislas dzīvnieku audzēšanu uz atbalsta maksājumiem LAD vēl var pieteikties līdz 3. septembrim. Atbalsta apmērs ir sākot no 139 latiem par zirgiem un zilajām govīm, līdz 52 latiem par aitām un kazām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti