"Šogad bija tas vēlais pavasaris, un nolēmām, ka jāsēj griķi. Labi, ka iesējām, jo, ja būtu graudi, un tie būtu nekulti, tad tie būtu pagalam," atzīst Rūjienas pusē strādājošās SIA "A.D." saimnieks Ainis Dukurs.
Griķi ir kultūraugs, ko sēj kā vienu no pēdējiem, tāpēc to nereti redz vietās, kas pavasaros ir mitrākas un kuru apstrāde iespējama vien vasaras sākumā. Arī ražas novākšana sākas vēlāk nekā citiem graudaugiem, tikai pēc pirmajām salnām, kad auga zaļā masa kļūst viegli birstoša.
"Ja nav bijusi salna, tad viss kombains ķep ciet un nevar nokult kārtīgi. Bija pirms tam arī salna, bet tad kaut kur bija, kaut kur nebija ķerts. Bet nu jau nav salna, bet sals. Jau -5 grādi otro trešo dienu, tas priekš griķiem ir labi," sacīja Dukurs.
Saimniecībā griķi iesēti vairāk nekā 200 hektāru platībā, un raža tiks nokulta šīs nedēļas laikā. Saimnieks vērtē, ka tā šogad ir laba, bet vietām graudu kvalitāte nav tik augsta, kā gribētos. Par mitruma trūkumu šosezon sūdzēties nevar, bet siltuma gan nedaudz ir pietrūcis. Nokultie graudi tiek vesti uz kooperatīva "Daiva" graudu kaltēm. Pašlaik griķus kuļ daudzi Vidzemes lauksaimnieki.
Kooperatīvā pavasarī sagatavo sēklu, un šajā pusē sevi pierādījusi griķu šķirne 'Aiva', tās augi nav pārāk gari, līdz ar to neveldrējas.
Graudu audzētāju kooperatīva ''Daiva'' vadītājs Arnis Ķibers norāda, ka kooperatīvs griķus izkaltē, sašķiro un tad kopā ar saimnieku izlemj, kā un kur realizēt produkciju.
"Latvijā ar griķu realizāciju ir bēdīgi, šobrīd kā pārstrādātāji neviens nav palicis, visa pārstrāde notiek ārpus Latvijas - Lietuvā, Polijā. Tad arī eksportējam uz šīm valstīm," stāstīja kooperatīva vadītājs.
Bet Latvijā fasētie griķi nākot no Krievijas un Baltkrievijas, tas mūsu uzņēmējiem esot izdevīgāk, nekā nodrošināt graudu pārstrādi. Arī Lietuvā un Polijā nākas konkurēt ar citu valstu produkciju, tāpēc griķu cenu nosaka arī tas, cik veiksmīga to audzēšana padevusies īpaši Krievijas pusē.