Vasaras nogales un rudens lietavu radīto plūdu sekas otrdien, 14. novembrī, Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē definētas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Statuss attiecināts tieši uz lauksaimniecības nozari, kurā aplēsti vērienīgi zaudējumi.
Tas nozīmē, ka postīto saimniecību zemnieki visā valstī varēs pretendēt uz dažādiem atvieglojumiem, kā Eiropas projektu izpildes termiņu mainīšana, kredītmaksājumu atlikšana, tirdzniecības līgumu pārskatīšana un tamlīdzīgi.
Viņš papildināja, ka gadījumā, ja turpmāk izdosies zaudējumu kompensēšanai piesaistīt vēl arī Eiropas naudu, tas attieksies uz zemniekiem visā valstī, nevis tikai tiem zemniekiem, kas atrodas novados, kur iepriekš izsludināta ārkārtas situācija. Atšķirības starp ārkārtas situāciju un dabas katastrofas statusu vēl iezīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Oskars Āboliņš
“Ārkārtas situācijas statuss ir plašāks jēdziens un paredz arī ierobežojumu citās jomās, bet lauksaimniecības problēmas pēc lietavām var risināt arī valstī vai reģionā, nosakot salīdzinoši vienkāršo dabas katastrofas statusu,”
sacīja Āboliņš.
VUGD paziņojumā medijiem skaidro, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu rudens lietavas daudzviet Latvijā ir saucamas par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi nav nepieciešams pagarināt 29. augustā ieviesto ārkārtējo situāciju, kas bija noteikta līdz 30. novembrim.
Arī biedrība “Zemnieku saeima” iepriekš diskutēja par vajadzību ārkārtas situāciju noteikt visā valsts teritorijā, kā tas ir Lietuvā, tieši lietavu dēļ. Biedrības pārstāvis Mārtiņš Trons apliecina, ka nozares pārstāvji ziņojuši par problēmām arī novados, kur nav ārkārtas situācijas statuss.
“Tie ir novadi, kur augustā nebija tik izteiktas lietavas, bet lija vairāk septembrī un oktobrī,” norādīja Trons. “Tur arī, protams, bija apgrūtināta ražas novākšana un arī ziemāju sēja, bet šobrīd ir apgrūtināta kukurūzas novākšana. Mēs arī esam saņēmuši zvanus no zemniekiem pārējos novados, kur ir arī bijušas problēmas ar lopbarības sagatavošanu,” pauda biedrības pārstāvis.
Otrdienas Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē nolemtais neparedz pagarināt ārkārtas situāciju atsevišķos novados, bet gan rudens lietavu sekas lauksaimniecībā visā valsts teritorijā pēc 30. novembra ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.
Jau ziņots, ka plūdi Latvijas zemniekiem radījuši 37 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem 19,8 miljoni eiro ir zaudējumi par tiešajiem ieguldījumiem. Lauksaimnieki līdz noteiktajam laikam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši 2935 kompensāciju pieprasījumus par kopumā 37 miljonu eiro zaudējumiem.
Augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Plūdu dēļ 29 Latvijas novados bija izsludināta ārkārtas situācija.
Biedrība "Zemnieku saeima" iepriekš norādīja, ka lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi lauksaimniekiem Latvijā varētu būt nodarījuši zaudējumus aptuveni 50-60 miljonu eiro apmērā. Bet zemkopības ministrija iepriekš pieļāva iespēju kopā ar Igauniju un Lietuvu vērsties pēc palīdzības Eiropas Komisijā.
