Rucavas zemnieki sausuma dēļ atkārtoti aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē Dienvidrietumkurzemē

Rucavas novada lauksaimnieki aicina zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā (Dienvidrietumkurzemē), liecina oficiāli sūtītā vēstule ministram.

Vēstule sūtīta arī Lauku atbalsta dienestam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram, savukārt informācijai - Rucavas novada domei un Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamerai.

Vēstulē sacīts, ka kopš iepriekšējās vēstules, kas tika iesniegta šī gada 29.jūlijā Zemkopības ministrijā (ZM), situācija ir būtiski pasliktinājusies.

Lauksaimnieki vēstulē min, ka nokrišņi laika posmā no šī gada 1.aprīļa līdz 27.jūlijam bija 159,1 mililitrs, kas ir vidēji par 34% mazāk nekā norma. Savukārt no 1.jūlija līdz 27.augustam ir nolijuši 85 mililitri, kas ir par 57% mazāk nekā norma.

Vēstulē lauksaimnieki pauž, ka Rucavas novadā un tās apkārtnē 90% saimniecību pamatnodarbošanās ir lopkopība, ko patlaban ietekmē sausais periods. Arī pērn vasara bija sausa (sausuma dēļ tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa), vienlaikus vēlāk, rudenī, nokrišņi Rucavas novadā bija par 50% mazāk nekā norma, savukārt ziemas periodā nokrišņu daudzums bija par 30% mazāk nekā norma.

"Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šogad gruntsūdens līmenis ir kritiski zems. Dīķi, novadgrāvji un akas ir sausas, tai skaitā arī dīķi un novadgrāvji, kuros ūdens bija pieejams pagājušā gada sausajā vasarā," vēstulē uzsver lauksaimnieki, piebilstot, ka nepietiekošs ūdens daudzums ietekmē lopu veselību un slaucamajām govīm būtiski krītas izslaukums.

Vēstulē lauksaimnieki prognozē, ka šī gada sausums ietekmēs arī nākamā gada zālāja ražību, jo nākamā gada pavasarī sētie pirmā gada zālāji dos minimālu ražu, bet, lai atjaunotos esošie, būs jāveic milzīgi ieguldījumi mēslošanā un pārsēšanā.

"Darām zināmu, ka jau no 2019.gada jūlija mēneša 60% novada un to apkārtnes saimniecību un no 2019.gada augusta mēneša 95% saimniecībās notiek ziemas krājumu (siena un skābsiena) izbarošana lopiem. Iepriekš minētie pierādāmie fakti liecina, ka ziemas otrajā pusē un pavasarī pirms nākamā gada veģetācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nāksies iepirkt barību vai arī lielu daļu no ganāmpulkiem nāksies likvidēt," atklāts vēstulē.

Rucavas novada lauksaimnieki vēstulē norāda, ka nepieciešams izsludināt valsts mēroga dabas katastrofas stāvokli Dienvidrietumkurzemē, nodrošinot iespēju izmaksāt brīvprātīgi saistīto atbalstu par slaucamajām govīm arī tad, ja laika posmā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim netiek noslēgta standartlaktācija un netiek sasniegta noteiktā govs ražība laktācijā,

kā arī rast mehānismus atlikt kredīta un procentmaksājumus, jo finanšu līdzekļi būs nepieciešami saimnieciskās darbības pastāvēšanai balsoties uz 2019.gada finanšu rezultātiem.

 

ZM nerosinās izsludināt ārkārtējo situāciju; norāda uz apdrošināšanu un citu atbalstu

Zemkopības ministrija (ZM) neizsludinās ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā, jo pēc Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, pašreizējā situācija novadā neatbilst dabas katastrofas apstākļiem, aģentūrai LETA skaidroja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Kā teica Muceniece, atbilstoši Lauku atbalsta dienesta sniegtajai informācijai par veikto apsekojumu, ZM secināja, ka Rucavas novadā sausuma iestāšanās nerada apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra veiktajā apsekojumā ir konstatēta sausuma nelabvēlīga ietekme sešās Rucavas novada saimniecībās.

Muceniece atklāja, ka no 2008.gada veiksmīgi darbojas sējumu un dzīvnieku apdrošināšana. Sējumus ir iespējams apdrošināt pret tādiem riska faktoriem kā krusa, lietusgāzes, pārziemošana (ziemāju sējumiem), vētra un no 2019.gada 15.jūnija ir iespējams apdrošināt sējumus, tai skaitā arī kultivētās ganības, pret sausuma riska iestāšanos.  Lauksaimnieki var izmantot Eiropas Savienības atbalstu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas polišu prēmijas daļējai kompensācijai, viņa skaidroja.

"Jāatzīmē, ka Ministru kabinets 2019.gada 12.februāra sēdē, izskatot jautājumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinetā vairs neiesniegt jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem," atklāja Muceniece.

Ņemot vērā Rucavas novada situāciju, Muceniece norādīja, ka Lauku atbalsta dienests iespēju robežās izdarīs atkāpes no atbalsta nosacījumu izpildes un nepieciešamības gadījumā pagarinās projektu īstenošanas termiņus, kā arī nepiemēros sankcijas un nepieprasīs saņemtā atbalsta atmaksu. Lai risinātu trūkstošās dzīvnieku barības iegādes jautājumus, ministrija iesaistīs Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Liepājas biroja lauku konsultantus, kas apzinās novada lauksaimniekus, no kuriem būtu iespējams nopirkt dzīvnieku barību.

Lai veiksmīgāk risinātu minētos jautājumus, ZM aicina vērsties pie Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes vadītāja Ģirta Oša un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centa Liepājas biroja vadītāja Alekseja Kačanova.

Tāpat ZM ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā jau no 2019.gada 16.oktobra. Tāpat, ņemot vērā šā pavasara un vasaras laika apstākļus , ir pagarināts termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai līdz 15.septembrim.

KONTEKSTS:

Šī gada augusta sākumā Rucavas novada domes deputāti ārkārtas domes sēdē nolēma lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Rucavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Domes sēdē izskatīja zemnieku un zemnieku saimniecību "Timbras" un "Lendumi" iesniegumu, kurā norādīts, ka maijā, jūnijā un jūlijā Rucavas novada teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekams augu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai.

Ārkārtas situācija netika izsludināta, taču Lauku atbalsta dienests solīja, ka Rucavas novada lauksaimnieki būs starp pirmajiem vienotā platību maksājuma avansa izmaksas saņēmējiem.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti