Neraugoties uz to, ka Krievija nesen noteica plašus pārtikas embargo pret ES valstīm, daudzi uzņēmumi aizvien ir tiesīgi pārdot savu produkciju lielajā kaimiņvalsts tirgū. Tiesa, bez problēmām neiztikt arī šiem uzņēmējiem. Līdztekus visām problēmām klāt nākusi jauna - pēdējos mēnešos novērotais rubļa vērtības kritums.
Latvijas pārtikas ražotājiem tas nozīmē tikai vienu - cenu pieaugumu precēm, kuras domātas Krievijas patērētājiem.
"Bez šaubām situācija nav laba. Jebkura rubļa vērtības krišanās nozīmē, ka mūsu produkcija kļūst dārgāka uz plaukta tiem jāceļ cena, jo izplatītāji nespēje nopelnīt tik daudz eiro lai samaksātu par mūsu preci," atzīst "Karavela" valdes loceklis Andris Bite.
"Karavelas" zivju konservu eksports uz Krieviju šobrīd veido apmēram trešdaļu no visiem pārdošanas apjomiem. Pēc Bites teiktā uzņēmumam šī nav pirmā reize, kad nākas tikt galā ar valūtas kursu svārstībām. Šajā gadījumā uzņēmums nolēmis saglabāt klientus Krievijā samazinot cenu savai produkcijai.
Līdzīgi rubļa vērtības kritumu kopā ar distributoriem uz sava rēķina nolēmis kompensēt arī saldumu ražotājs "Laima", kas Krievijas tirgū pārdot 8% no visiem apjomiem. Tiesa banku esksperti norāda, ka šādās situācijās uzņēmējiem sadarbībā ar distributoriem jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo arī tiem var izbeigties valūtas krājumi.
"Uzņēmējiem ir jāizvērtē, cik maksātspējīgi ir šie partneri Krievijā," norāda "SEB bankas" finanšu tirgus eksperts Andris Lāriņš. "Ja runājam par valūtas risku, tad jāizvērtē darījumu partneru risks. Jāskatās, kā ar finanšu instrumentiem nofiksēt rubļu ieņēmumus un šīs te cenas."
Paši pārtikas ražotāji gan uzskata, ka ar valūtas riskiem iemācījušies tikt galā un šobrīd bīstamāki ir citi draudi.
"Valūtas svārstības ir pakāpenisks amortizējošs process. Drīzāk lielāku efektu atstāj tas, ka vienu dienu robeža ar Krieviju var būt ciet," uzskata "NP Foods" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. "Mēs Krieviju nekad neesam uzskatījuši par drošu tirgu. Grozi kā gribi - katru pusgadu sanāk kaut kāda problēma. Te viņi valūtu devalvē, te ievedmuitu paceļ, te ar kādu kaimiņu salecas. Krievija ļoti bieži regulāri ir izdomājusi šķēršļus vai izaicinājumus priekš biznesa.
Tikmēr Krievijas tirgus pārzinātāji norāda, ka rubļa vērtības samazināšanās ir kaimiņvalsts ekonomisko problēmu redzamā daļa un problēmas ir daudz dziļākas.
"Rublis ir pamatīgi nokritis un kritīs vēl. Ja runā par to, kas notiek ekonomikā, tad tur nekas labs nenotiek. Tā ir pārāk atkarīga no naftas un gāzes ieņēmumiem, kas ir pārāk koncentrēti valsts uzņēmumu rokās, un tā koncentrācija arvien palielinās, jo valsts uzņēmumi pārņem citus biznesus un tas ir galvenais iemesls," skaidro "Bank M2M Europe" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. "Tagad pa virsu nāk tā attiecību eskalācija ar Rietumiem. Gan Rietumu gan pašasa noteiktās sankcijas samazina ekonomiskās izaugsmes prognozes. Skaidrs, ka jau šobrīd Krievijas ekonomika atrodas recesijā, tā visdrīzāk padziļināsies."
Eksperti norāda, ka jau šobrīd naftas cenu samazinājuma dēļ pirktspēja kritusies vairumam Krievijas iedzīvotāju. Savukārt pieaugošie administratīvie šķēršļi, neļauj attīstīties citām nozarēm, kas varētu kalpot par kaimiņvalsts ekonomikas jauno dzinuli.
