Rubļa kritums iespaidojis arī citus uz austrumiem eksportējošos Liepājas uzņēmumus.
Rubļa devalvācijas dēļ daļa Liepājas veļas ražošanas uzņēmumu joprojām nav atsākuši darbu kopš pērnā gada decembra vidus. Daļa pārgājusi uz trīs dienu darba nedēļu. Piemēram, uzņēmums “Lauma fabrics”.
“Domāju, ja izvēlēties no diviem ļaunumiem, tas ir labāk nekā atlaist darbiniekus. Pagaidām par masveida atlaišanu es vēl nerunātu,” atzina „Latvera” priekšsēdētājs, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Hadarovičs.
Zivju pārstrādes uzņēmums “Kolumbija Ltd” šobrīd strādā, tiesa gan, ne ar pilnu jaudu. Pagaidām nav notikusi masveida darbinieku atlaišana, bet gan kā uzņēmuma vadītājs to nosauca – iekšējā tīrīšana.
“Darbu turpina centīgākie, tiekam vaļā no kavētājiem un dzērājiem,” pauda “Kolumbija Ltd.” Vadītājs Igors Krupņiks.
Viņš cer, ka nebūs jārīkojas līdzīgi kā Ventspils zivju kombinātam, kur no darba atlaisti 400 darbinieki. Viņš uzskata, ka šī krīze varētu būt ar lielu rezonansi un valdībai jāatbalsta uzņēmumi, piemēram, dodot iespēju atlikt nodokļu nomaksu.
“Valdība joprojām stāsta, ka mūsu ekonomika iziet no krīzes un skraida pa uzņēmumiem, iekasējot nodokļus un sūdzot tiesā. Jā, mums viens no variantiem arī bija atlaist darbiniekus, jo nevaram strādāt uz pilnu jaudu. Lai valdība maksā bezdarbniekiem. Ja būs darbs, tad uz pāris dienām pieaicinām darbiniekus, to pieļauj likums. Ja valdība neizdomās kādu plānu, tad saņems no uzņēmējiem pretī šādus variantus un cietīs sociālais budžets,” brīdināja Krupņiks.
Tāpat uz jautājuma zīmes ir „Kolumbijas” iecerētais projekts izveidot krabju nūjiņu ražotni, jo Krievijas finansiālie investori, kas bija ieinteresēti tās izveidē, piedzīvo grūtus laikus un ir cietuši zaudējumus. Investori meklē iespēju ņemt aizdevumu kādā no Latvijas bankām. Būt vai nebūt „Kolumbijas” jaunākajam projektam, tas izšķirsies tuvāko nedēļu laikā.
Jau vēstīts, ka pērn līdz ar naftas cenu kritumu samazinājās arī rubļa vērtība, bet decembrī rublis finanšu tirgos piedzīvojis īstu drudzi, tā vērtība pret eiro un dolāru strauji nokrita, vienu brīdi pat sasniedzot 100 rubļus par eiro.
Krievijas rubļa vērtības kritums tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Finanšu analītiķi prognozēja Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā. Krievijas rubļa kritums ietekmēja arī uz Krieviju eksportējošos uzņēmumus.
