Viņa pastāstīja, ka uzņēmuma uzdevums ir koordinēt un uzstādīt spēles noteikumus, kā notiks iepirkumi. Viens no Eiropas Savienības finansējuma priekšnosacījumiem tieši paredz skaidru vīziju par to, ka projektā jābūt centrāliem iepirkumu procesa noteikumiem.
"Visas ieinteresētās personas vēl nav vienojušās, kā tie izskatīsies, tādēļ tas ir pirmais uzdevums. Protams, jau tagad ir piešķirta nauda investīcijām, zināma rakstura pētījumiem un tehniskajiem priekšdarbiem. Man ir jāatrod ceļš, kā uzstādīt sistēmu, kas ir caurspīdīga, atvērta, kurā visi var piedalīties. Cerams, ka varēs taisnīgi piešķirt līgumus visos "Rail Baltica" posmos," sacīja Rubesa. Pēc viņas teiktā, "RB Rail" būtu jābūt galvenajam noteicējam visos ar "Rail Baltica" saistītajos konkursos, taču tas vēl tiks vērtēts un precizēts.
Rubesa vērtēja, ka "Rail Baltica" ir gadsimta projekts ar vērienīgām infrastruktūras prasībām, kas savienos Latviju ar Eiropu un Ziemeļvalstīm tik cieši kā nekad iepriekš. Viņa atklāja, ka Latvijā esošo vēstniecību interese par viņu pārstāvēto valstu uzņēmumu iespējām saistībā ar “Rail Baltica” ir ļoti liela, tādēļ jācer, ka arī Latvijas politiskie spēki būs pragmatiski un saskatīs projekta ekonomisko izdevīgumu.
Rubesa piebilda, ka Igaunijas prezidents Henriks Ilvess jau ilgus gadus atbalstījis projektu, tādēļ viņa sagaida tikpat noteiktu nostāju arī no Latvijas Valsts prezidenta. ''“Rail Baltica'' būs liela loma arī aizsardzības jomā,” viņa vērtēja.
Apzinoties to, ka līdz šim Baltijā nav bijis neviena veiksmīga kopuzņēmuma rakstura projekta, valdes priekšsēdētājas amata uzņemšanās Rubesai ir nopietna rakstura izaicinājums. Pēc virspusīgas iepazīšanās ar visu trīs Baltijas valstu projektiem viņas pirmais uzdevums ir “uzstādīt projektu uz atbilstošām kājām” organizācijas un finanšu plūsmas jautājumos.
Rubesa nenoliedza, ka projekta izstrādes gaitā daudz kas var mainīties - to sašūpo arī jebkuras politiskās svārstības, taču viņa nav ieinteresēta strādāt tādēļ, lai projekts ciestu neveiksmi un nestu zaudējumus. Attiecībā uz viņas atalgojumu, kura apmērs līdz šim raisījis Lietuvas puses pārstāvju iebildumus, Rubesa atbildēja, ka nosaukt konkrētu summu viņai neļauj darba līguma noteikumi, taču "atalgojums ir zemāks, nekā viņa jebkad saņēmusi "Statoil" un, visdrīzāk, salīdzināms ar “Latvijas dzelzceļa” vadības algām "uz papīra"".
Vērtējot iespējamo atbalstu no valdības puses, Rubesa sacīja, ka šobrīd projektam ir atbalsts visu trīs valstu Satiksmes ministrijās, taču, iespējams, ka, uzsākot konkrētākus darbus, sāksies debates un iebildumi. Tomēr, pēc Rubesas domām, šim projektam ir pietiekami atbalstītāju kā no Eiropas Savienības puses, tā amatpersonu un uzņēmēju vidū, un viņus interesē, lai šis projekts būtu veiksmīgs un attiecīgi pārvaldīts.
Pēc aprēķiniem, pirmais vilciens no Tallinas līdz Lietuvas robežai gaidāms pēc desmit gadiem, savukārt maršruti uz Helsinkiem un Berlīni - pēc 15 gadiem. Šobrīd paredzēts, ka lielākoties sliedes būvēs ātrgaitas vilcieniem, līdz ar to tie neapstāsies pa ceļam. Tomēr jautājums vēl ir atvērts, un pašvaldības var iniciēt papildu pieturu izveidi.
Lai gan nopietnāki aprēķini tiks veikti tikai nākamgad, Rubesa lēsa, ka biļetes cena maršrutā "Rīga - Berlīne" varētu mūsdienu naudas izteiksmē svārstīties no 30 līdz 50 eiro. "Būs pa makam," piebilda uzņēmēja.
Ziņots, ka kopš oktobra beigām par akciju sabiedrības “RB Rail” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori apstiprināta Baiba Rubesa. Jau vasarā tika runāts, ka Rubesu varētu tikt apstiprināta AS "RB Rail" vadībā. Tomēr vēlāk izskanēja, ka pret Rubesas kandidatūru iebildusi Lietuvas puse. Turklāt iebildumi bijuši arī par Rubesas atalgojuma apmēru, un lietuvieši stingri uzstājot, ka 8000 eiro liela alga mēnesī ir maksimums.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" dibināts 2014.gada novembrī, tā pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro. Šim uzņēmumam uzticēta "Rail Baltika" dzelceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
Projekta risinājumā Rīgas centrā paredzēta jauna dzelzceļa tilta būvniecību. Savukārt Āgenskalnā plānots tunelis, kurš atšķirībā no iepriekš asi kritizētā varianta nu ieplānots zem esošās dzelzceļa līnijas, neskarot iedzīvotāju īpašumus tiešā veidā.
Kopumā Latvijas teritorijā pāri dzelzceļa līnijai paredzēti astoņi līdz desmit tilti meža dzīvniekiem, arī trokšņu sienas un nožogojumi praktiski visas dzelzceļa līnijas garumā.
“Rail Baltica” projekta izstrādātāja uzņēmuma „RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis 15. decembrī Latvijas Radio paudis, ka iecerētā dzelzceļa līnija neatstās būtisku iespaidu uz vidi un ka ir panākts kompromiss ar visiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš bija nemierā ar gaidāmo būvniecību.
Balgalis jau iepriekš stāstīja, ka īpašniekiem, kuru īpašumu varētu skart dzelzceļa izbūve, nosūtīs individuālo informāciju, arī par kompensācijām būs individuālās konsultācijas un izvērtēs katru gadījumu, bet pamatā paredzēts, ka, atsavinot īpašumus, cilvēki par to saņems tirgus vērtību.
Tāpat ziņots, ka, atvēlot gandrīz 16 miljardus eiro līdz 2023.gadam investīcijām dzelzceļos, Polijas valdība neatrada nevienu zlotu, lai attīstītu maģistrāles “Rail Baltica” 200 kilometru garo posmu no Lietuvas robežas. Bez šī posma plānotais Eiropas ātrais dzelzceļš Tallina-Rīga-Kauņa nebūs savienots ar pārējo Eiropu. Tiesa, Polijas Infrastruktūras un attīstības ministrijā portālam rus.lsm.lv norādīja, ka “tas nenozīmē, ka šis posms nebūs uzbūvēts [nekad]”. Eksperti pieļauj, ka vilcieni šajā posmā kursēs, taču lēnāk nekā plānots.
