"Esam noteikuši uzlabojumus padomes komunikācijā - kā dažādiem jautājumiem vajadzētu tikt apspriestiem," Latvijas Radio skaidroja Sillave.
Kaut akcionāru bažas ņemtas vērā nopietni, pēc Sillaves teiktā noprotams, ka tiešs balsojums par uzticību valdei neesot noticis. Pati Rubesa padomes sēdē piedalījās attālināti.
Padome vienojusies par soļiem, lai uzlabotu Rubesas un pārējās „RB Rail” valdes komunikāciju ar citām projektā iesaistītajām pusēm. Tagad padome uzraudzīs, kā „RB Rail” valde uzlabos savu darbu.
“Mēs apspriedām jautājumu par akcionāru izteikto neuzticību Baibai Rubesai. Padome ļoti nopietni izturas pret akcionāru pausto. Mēs esam noteikuši uzlabojumus valdei un valdes priekšsēdētājai, lai uzlabotu sadarbību ar padomi, kā arī soļus, kā turpināt un uzlabot darbu. Tie attiecas uz informācijas kustību, kā dažādiem jautājumiem vajadzētu tikt apspriestiem un kā virzīt uz priekšu „Rail Baltica” projektu. Nākamajās padomes sēdē mēs apspriedīsim uzlabojumu rezultātus,” skaidroja Sillave.
Vaicāta par domstarpībām starp Baltijas valstīm „Rail Baltica” īstenošanā, „RB Rail” padomes priekšsēdētāja Rīa Sillave teica, ka par dažiem aspektiem projektā nepieciešama garāka diskusija, taču risinājums vienmēr tikšot atrasts. Viņa uzsvēra, ka projekts acīmredzami virzās uz priekšu.
“RB Rail” uzraudzības padome ceturtdien arī apstiprināja līguma slēgšana ar britu kompāniju “Atkins PLC” par “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu, medijus informēja Ŗail Baltica” projekta komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja Ilze Rassa.
Padome arī deva zaļo gaismu valdei sākt nākamo dzelzceļa posmu trīs Baltijas valstīs būvprojektēšanas iepirkumu izsludināšanu, kā arī apstiprināja “RB Rail” 2018. gada budžetu.
2018. gadā “Rail Baltica” projekts ir nonācis būvprojektēšanas fāzē ar pamattrases un staciju būvprojektēšanas iepirkumiem un jau reāliem tehniskiem darbiem, kā arī šogad turpināsies darbs pie būtiskām “Rail Baltica” projekta izpētēm. Šogad ir plānots izsludināt vairāk nekā 70 iepirkumus, informēja Rassa.
Bet Brisele vēl nav pārskaitījusi arī projekta otro finansējuma daļu 110 miljonu eiro apmērā. Arī uz šo jautājumu padomes priekšsēdētāja Sillave atbildēja izvairīgi, norādot, ka projekts virzās uz priekšu un to neietekmē personāliju jautājumi. Taču pie personāliju jautājuma nāksies atgriezties, jo oktobrī beidzas Baibas Rubesas pilnvaru termiņš uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā.
KONTEKSTS:
1.februārī "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Rubesai, bet Latvijas akcionāra "Eiropas dzelceļa līnijas" vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.
Tikmēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem, ka notikusi iejaukšanās "RB Rail" darbībā.
Kopējās projekta „Rail Baltica” izmaksas lēš 5,8 miljardus eiro. Lielāko daļu šo izmaksu - vairāk nekā 80% - segs no ES līdzekļiem. Uzņēmumā ir jāvienojas par paša „Rail Baltica” projekta modeli un struktūru, lai varētu saņemt ES finansējumu. Tas bija jāizdara līdz 21.martam, tomēr, visticamāk, Brisele par radikāliem soļiem vēl neizšķirsies, jo Baltijas valstu dzelzceļa savienojums ar pārējo Eiropu ir svarīgs visiem.
Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka vienošanās galu galā varētu būt 10.aprīlī Igaunijā, Tallinā, kur notiks "Rail Baltic" attīstībai veltīts forums.
