ĪSUMĀ:
- Rubesa saskārusies ar pretdarbību un spiedienu "Rail Baltica" ieviešanā.
- To, kuru valstu pārstāvji izdarījuši spiedienu, Rubesa nemin.
- Rubesa negrasās atkāpties, gaidīs padomes lēmumu 22.martā.
- Lietuva: Rubesas darbības dēļ projekts "Rail Baltica" var tikt apdraudēts.
- Latviju apmierina Rubesas darbs; aicinās kaimiņvalstis uz pragmatisku pieeju.
Rubesa: Esmu bijusi neērta izpilddirektore
Par "RB Rail"
- "RB Rail" ir 2014.gada oktobrī dibināts trīs Baltijas valstu kopuzņēmums. "RB Rail" vienlīdzīgi akcionāri ir SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" no Latvijas, "Rail Baltica Statyba" no Lietuvas un "Rail Baltic Estonia" no Igaunijas.
- "RB Rail" ir "Rail Baltica" projekta centrālais koordinators. Projekts paredz ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai. "Rail Baltica" būs elektrificēta pasažieru dzelzceļa līnija.
Avots: "RB Rail"
Par akcionāru zaudēto uzticību viņa runā kā vismaz divu gadu nesastrādāšanās rezultātu.
Rubesa esot saskārusies ar nemitīgu pretdarbību un spiedienu no dažiem "RB Rail" padomes locekļiem un labuma guvējiem "Rail Baltica" projektā.
Kuru valstu pārstāvji spiedienu izdarījuši, Rubesa tiešā veidā neatklāja. Taču noprotams, ka spiediens lielākoties nācis no Lietuvas.
Rubesa klāstīja, ka daži padomes pārstāvji sēž divos krēslos – gan kā akcionāru pārstāvji “RB Rail”, gan arī saistīti ar “Rail Baltica” projekta ieviesējiem, un arī saistīti ar potenciālajiem iepirkumu uzvarētājiem, un, iespējams, ir vēlme, lai uzvarētu konkrēti pretendenti. Rubesa gan atzina, ka viņas rīcībā nav tādu materiālu, ar kuriem varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
"Esmu saskārusies ar neskaitāmiem mēģinājumiem iejaukties projektā "no augšas", piemēram, iepirkumu procesos, nemitīgi pieprasot upurēt mūsu ieviesto, starptautiski atzīto iepirkumu praksi. Esmu arī piedzīvojusi iejaukšanos augstas pozīcijas ieņemošu vadības locekļu atlases procesos," pauda Rubesa.
Rubesa atklāja, ka atsevišķi padomes cilvēki gribējuši tikt pie konkursu specifikācijām vēl pirms to izsludināšanas. Esot arī politiskas nesaskaņas, jo vieni domājot tikai par sliežu būvi, nevis globāli – par jauna un droša ekonomiskā koridora izveidi.
Līdz ar to, pēc Rubesas domām, padome līdz šim būtiski ierobežojusi efektīvu "Rail Baltica" projekta ieviešanu.
"Apzinos, ka esmu bijusi neērta izpilddirektore, jo neesmu pakļāvusies šaurām un specifiskām akcionāru un pat projekta labuma guvēju interesēm," paziņoja Rubesa.
Viņa atstāt amatu negrasās un gaida "RB Rail" padomes lēmumu. Nākamā padomes sēde plānota 22.martā. "Kamēr neizveidosies situācija, ka pret mani balso visi padomes locekļi, tikmēr turpināšu cītīgi strādāt," viņa sacīja.
Lai Rubesu atbrīvotu no "RB Rail" vadītājas amata, par to uzņēmuma padomē būtu jānobalso arī vismaz vienam Latvijas pārstāvim.
Uzņēmuma padomi veido seši pārstāvji – pa diviem no katras Baltijas valsts. Latviju "RB Rail" padomē pārstāv valsts AS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos Vineta Rudzīte.
Rubesai pilnvaru termiņš amatā ir līdz šā gada oktobrim.
Izšķirošs gads miljardu sadalē
Lietuvas un Igaunijas akcionāru lēmums izteikt neuzticību uzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētājai Rubesai sakrīt ar laiku, kad izsludināti pirmie naudas ziņā ietilpīgie konkursi par "Rail Baltica" sliežu ceļu projektēšanu.
Šis gads būs izšķirošais, kā tiks sadalīti gandrīz seši miljardi eiro, lai Baltijas valstīs īstenotu pēdējo 100 gadu laikā lielāko dzelzceļa attīstības projektu.
Un tieši ar ekonomiskajām interesēm saistāma cīņa par varu uzņēmumā.
Vēl tikai pirms nedēļas jaunbūvējamā Eiropas sliežu ceļu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēji Viļņā informēja par līdzšinējo projekta progresu visās trīs Baltijas valstīs, kā arī norādīja uz šī gada projekta mērķiem. Gada nogalē ir izsludināti iepirkumi par pirmo sliežu ceļu posmu projektēšanu Lietuvā un Igaunijā, bet janvāra beigās izsludināts pirmais būvprojekta iepirkums dzelzceļa līnijas izveidei vairākos posmos Rīgā un tās apkārtnē 57 kilometru kopgarumā.
Rubesa minēja, ka šogad ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi - būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana kā atsauces dokuments visas "Rail Baltica" trases projektēšanai pēc vienotiem standartiem, par Lietuvā uzbūvētā 1435 milimetru sliežu platuma posma no Kauņas līdz Polijas-Lietuvas robežai uzlabošanas iespējām, kā arī infrastruktūras pārvaldības jautājums. Šie pētījumi un lēmumi īpaši interesē Lietuvu, atzina "RB Rail" vadītāja.
Kaimiņvalstis aicina būt pragmatiskas
Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" vadītājai Rubesai ceturtdien izteiktā neuzticība pārsteigusi arī mūsu Satiksmes ministriju (SM). Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan uzsver, ka Latviju Rubesas darbs apmierina, tāpēc padomē mūsu valsts atbalsts Rubesas atbrīvošanai nebūšot.
"Protams, ir kaut kādas aizķeršanās projektu ieviešanā, bet jautājumi, manuprāt, ir menedžējami. Mums svarīgāk ir tas, lai projekts turpinās un lai iekšējo kašķu dēļ nav problēmu.
Jo tūlīt mums ir trešais [Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta "Connecting Europe Facility"] CEF uzsaukums, kuru mēs nedrīkstētu pazaudēt. Tāpēc kaimiņiem ir jābūt pietiekami pragmatiskiem, nevis jāmēģina kaut ko sasteigtā kārtībā šobrīd mainīt un veidot kādas iekšējās domstarpības," teica ministrs.
Arī SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka jebkura liela projekta ieviešanā mēdz rasties problēmas, savukārt uzskata Latvijas SM. Pašreizējās problēmas ir atrisināmas, un vadības atlaišana būtu absolūti galējais solis.
"Mēs šobrīd neuzskatām, ka būtu pareizais brīdis spert šādus soļus, taisīt izmaiņas menedžmentā, kas automātiski nozīmē to, ka ir jāmeklē jauna vadība. Tas priekš šāda uzņēmuma, kas ir vienīgais Eiropā trīs valstu kopuzņēmums, būs ļoti ilgs process, kas nozīmē, ka uz vēl nezināmu laika periodu uz jautājuma paliek tieši projekta ieviešana, efektīva mērķu sasniegšana, un mēs uzskatām, ka šobrīd nav atbilstošs laiks to darīt," teica SM valsts sekretārs.
Lietuva: Rubesas darbības dēļ projekts apdraudēts
Igaunija un Lietuva par neuzticību Rubesai līdz šim sniegušas skopas ziņas. Akcionāruzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Mantas Dubauskas Latvijas Radio vispārīgi izteicās, ka nesaskaņas bijušas stratēģiskās vadības jautājumos.
Savukārt šī uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, Latvijas Televīzijai atbildot uz Rubesas pārmetumiem, bija visai izvairīgs.
"Nevaru to komentēt. Man nav šādu faktu. Manuprāt, Lietuvas puse ir fokusējusies uz to, lai sniegtu visu iespējamo atbalstu un palīdzību šī projekta īstenošanai.
Bartuška uzskata, ka tieši Rubesas darbības dēļ projekts var tikt apdraudēts.
"Visām Baltijas valstīm ir būtiski, lai šis svarīgais projekts tiktu pabeigts laikā un iekļaujoties budžetā. [..] Mēs projektā saskatām koordinācijas trūkumu, kas var novest pie tā nepabeigšanas laikā," teica Bartuška.
Argumentus, kas tieši neapmierina Rubesas darbībā, vadot uzņēmumu "RB Rail", ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem iecerējis pārrunāt Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Kad tas varētu notikt, vēl nav zināms.
Bet Eiropas Komisijas (EK) Transporta ģenerāldirektorātā Latvijas Televīzijai piektdien sacīja, ka "Rail Baltica" ir ļoti svarīgs projekts un Brisele rūpīgi seko visiem notikumiem ap to. Kā jebkurā transporta projektā, kur iesaistītas vairākas valstis un ir tehniski sarežģījumi, rodoties ne viena vien problēma.
Taču ambiciozā plāna izpildē "RB Rail" akcionāriem vajagot cieši sadarboties, lai projektu īstenotu, norādīja EK.
Eksperts: Godprātīgs vadītājs var būt traucēklis
Tikmēr Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs uzskata, ka šī situācija skaidri izgaismo problēmas sakni - "Rail Baltica" akcionāri dzelzceļa uzņēmumi paši vienlaikus ir labuma guvēji.
"Līdz ar to tās nemitīgās, nepārtrauktās un pietiekami jaudīgās šīs politiskās un arīdzan ekonomiskās intereses ir tas, ar ko uzņēmumam, protams, arī Rubesas kundzei, ir jātiek galā ikdienā. Viennozīmīgi skaidrs, ka spēcīgs un godprātīgs vadītājs var izrādīties ļoti liels traucēklis kārtot tās lietas, kā ir ierasts.
Tas, kas šobrīd notiek "RB Rail", protams, neko labu projekta pārvaldībai [nedod], šis signāls ir ļoti slikts," vērtēja Grafs.
Vakardienas akcionāru sapulci Grafs sauc par pārdomātu politisku šovu, kas, visticamāk, organizēts Lietuvā. Viens no strīdiem ir par jau izbūvēto Kauņas – Polijas posmu, ko neatzīst par "Rail Baltica" sastāvdaļu, savukārt Igaunijā līdz ar jaunas valdības darba sākumu esot mainījusies attieksme pret projektu.
Tā kā šogad ar pirmajiem iepirkumiem jau sagaidāma ievērojama naudas sadale, iespējams, tiekot meklēts «paklausīgāks» kopuzņēmuma vadītājs, pieļāva Grafs.
"Vismaz no malas skatoties arī šīs iepirkuma procedūras, ir tā ticamība, ka godīgums arī iepirkumu un arī finanšu pārvaldības jomā tiek ieviests. Tās ir tās ekonomiskās intereses, kas ir cieši sajaukušās ar politiskajām interesēm. Jo nav noslēpums, ka visās trijās Baltijas valstīs joprojām ir ļoti liela politiskās ietekmes intensitāte transporta jomas uzņēmumiem," teica Grafs.
Lietuvas puse neapmierinātību ar Rubesas iecelšanu kopuzņēmuma vadībā paudusi jau pašā sākumā pirms vairāk nekā diviem gadiem. Igaunijā opozīcija projektam saasinājās pērnruden. Galvenais strīdu iemesls ir maršruts, kas izvēlēts nevis caur sākotnēji plānoto Tartu, bet gan Pērnavu, radot bažas par traucējumiem autopārvadājumu nozarei. Tāpat nu tiek pārmesta arī kopuzņēmuma vadības arogantā attieksme.
