Vienlaikus Blumberga norādīja, ka katrā nākamajā mēnesī samazināt atkarību no kaimiņvalsts būs arvien grūtāk, taču to var izdarīt.
„Pirmais un galvenais uzdevums ir vienkāršs – samazinām enerģijas patēriņu, paaugstinot energoefektivitāti. Neražojam enerģiju tur, kur mums to nevajag. Tērējam tik, cik vajag. Ja telpā ir 25 vai 27 grādi, tad droši vien kaut kas nav kārtībā. Varbūt vienkārši samazinām enerģijas padevi uz radiatoriem,” sacīja Blumberga.
Profesore arī uzsvēra, ka ir nopietni jāpievēršas alternatīviem energoresursiem: “Otrs problēmas risinājums arī ir ļoti vienkāršs. Sākām domāt, kā mēs norobežosim ēku sienas, ko mēs darīsim ar logiem, lai samazinātu zudumus caur logiem un ēkas sienām. Sauksim to par ēkas siltināšanu.”
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts ir viens no diskusijas dalībniekiem otrdien paredzētajā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā dažādu jomu pārstāvji spriedīs par iespējām, kā samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem īsā laikā.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā bažas par dabasgāzes piegādēm Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni. Arī "Latvijas gāze" brīdināja par dabasgāzes biržas cenas trīskāršu pieaugumu aprīlī.
SPRK gan norādīja, ka cenas kāpums biržā mājsaimniecības šobrīd neietekmē. Tā kā Latvijā dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām tiek mainīts divreiz gadā, nozīme būs cenai gada vidū, kad tarifu pārskatīs. Taču kāpumu rēķinā aprīlī var izjust uzņēmumi, kam gāzes cena līgumā ir piesaistīta svārstībām biržā.
Energoresursu cenu pieaugums gan bija vērojams vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un toreiz Saeima pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem apmēram 250 miljonu eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
