"Pašlaik problēma ir, ka no debesīm krīt nauda, subsīdijas, un subsidējam visu, ko varam, un mēģinām glābt cilvēkus. Bet vai mēs viņus izglābsim? Dažus ne. Tas ir jautājums par to, ka cilvēki netiek iesaistīti. Piemēram, vienu brīdi paspīdēja doma par 100 kilovatstundām [kurām varētu noteikt cenu griestus]. Tas bija ģeniāli, jo tad cilvēks sāktu skaitīt līdzi.
Pati galvenā būtība ir energopārvaldība. Šobrīd katram ir jāpārvalda savs enerģijas patēriņš," sacīja profesore.
Blumbergas ieskatā šādi atbalsta griesti būtu nosakāmi ne tikai elektrības patēriņam, bet arī citu resursu izmantošanai, arī ūdenim. "Tad cilvēki sāktu domāt un skaitītu līdzi: aha, šinī mēnesī mēs laikam kaut ko esam izdarījuši ne tā, kāpēc man ir tāds enerģijas patēriņš? Kāpēc man ir tik daudz jāmaksā? Tā ir tā svarīgā lieta. Un latvieši ir tik tiešām radoša tauta, lai tiešām piedalītos," piebilda Blumberga.
Tāpat ekspertes ieskatā taupīt energoresursus vajadzētu arī ražojošajiem, energoietilpīgajiem uzņēmumiem,
bet valstij atbalstīt šos uzņēmumus, kaut kādā mērā subsidēt elektroenerģijas patēriņu vajadzētu vien tad, ja uzņēmums ir veicis energoauditu un konstatēts, ka tik tiešām patēriņu samazināt vairs nav iespējams. "Mana pieredze rāda, ka 10%–20 % var samazināt, pat neko neguldot iekšā," viņa sacīja.
Šogad Latvijā tikai aprīlī ir saražots tik daudz elektroenerģijas, lai pietiktu vietējam patēriņam. Komentējot energoresursu trūkumu, RTU profesore raidījumā atzina, ka mēs neesam pietiekami izmantojuši nedz vēja, nedz saules enerģijas potenciālu. Tāpat iepriekš ir tikuši pieņemti kļūdaini lēmumi, pārlieku paļaujoties uz lēti pieejamo gāzi.
"Tā jau nav mūsu dabasgāze. Tā ir importēta gāze no Krievijas. Un, lai uz šīs adatas uzsēdinātu, dabasgāzes cena tika samazināta. [..]
Es gribētu paprasīt jums, vai jūs domājat, ka tiešām bija cilvēki, kas to neredzēja un nesaprata to situāciju? Bet tas bija izdevīgi un varbūt arī politiski tā labi ietērpts," sprieda Blumberga.
Savukārt komentējot esošo tirgus situāciju, kur tik būtiska loma ir no Krievijas importētajai dabasgāzei, profesore norādīja uz kaimiņvalsts ietekmi. "Tas bija burvīgs čekas darbs no Krievijas. Vienkārši ļoti labi atstrādāta čekas metodika, kas tika pielietota uz mūsu cilvēkiem. [..] Aprēķini jau toreiz rādīja, ka tas nav pareizi un ka tā nevar būt," atgādināja enerģētikas eksperte.
Tāpat viņa, vērtējot lēmumu pieņemšanu enerģētikas jomā, atzina, ka politiķi neieklausās ekspertos un zinātniekos. "Enerģētikas sektorā strādā maz enerģētiķu. It īpaši ministrijās. Tā ir viena no vislielākajām problēmām. Katru gadu Rīgas Tehniskajā universitātē Enerģētikas fakultāti pabeidz enerģētiķi, kuri varētu iet un strādāt. Un, ja jūs paskatāties, cik daudz viņu ir ministrijās, viņu principā nav, " norādīja Blumberga.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Latvijā plānots noteikt cenu griestus centrālajai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai, bet par konkrētiem risinājumiem plānots lemt tuvākajās vadības sēdēs. Taču energoresursu cenu griestu ieviešanai valstij nāktos aizņemties. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš atzina, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh).
