Tieši to viņš minēja kā vienu no svarīgākajiem argumentiem, kāpēc Latvijā Eiropas Savienības (ES) nauda Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera rosinātā investīciju plāna ietvaros tik ļoti netiek investēta Latvijas ekonomikā un kāpēc Latvijas uzņēmēji to nepieņem.
Uzņēmēji ir pieradināti pie domas, ka "kaut kas pienākas par velti", kritisks bija Rostovskis, "līdz ar to veselīgu biznesa projektu nav pārāk liels daudzums".
"Es gaidu to brīdi, kad beigsies šī pabalstu nauda," pauda Rostovskis, paužot pārliecību, ka tad bankrotēs tie, kuri nespēs par sevi cīnīties normālā uzņēmējdarbības konkurencē, un paliks tie, kuri spēj piedāvāt konkurētspējīgu produkciju. Tādējādi ieguvēji būs visi, sacīja Rostovskis.
Viņš gan arī atzina, ka bieži vien Latvijas biznesa un projektu izmēri nevar konkurēt ar tiem, kas pastāv Vācijā un citās ES valstīs. Iespējams, ka Junkera plānā būtu jādiversificē nosacījumi, ar kādiem dažāda mēroga uzņēmumi var iegūt dažāda apjoma līdzekļus.
Līdzīgu viedokli pauda finanšu institūcijas "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš. Viņš pastāstīja, ka pēc tam, kad Junkera plāns tika radīts, uzņēmēji interesējušies par finanšu ieguves nosacījumiem. Taču, kad uzzinājuši, ka runa ir nevis par grantiem, bet gan aizdevumiem, interese noplaka.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība") pauda, ka Latvijas ekonomikā būtiskākie darbi ir jāveic pašā Latvijā. Proti, jāmazina birokrātija, jāsakārto nodokļu un maksātnespējas procesi.
Septembra vidū Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņoja par nodomu dubultot investīciju plānam atvēlēto finansējumu, līdz 2022. gadam tā īstenošanā ieguldot aptuveni 630 miljardus eiro.
