Krievijas lielākā naftas ieguves kompānija „Rosņeftj” jau vairāk nekā pusgadu cenšas iegūt līdzekļus no Krievijas Nacionālās drošības fonda. Sākotnēji tika piedāvāta akciju atpirkšana par 1,5 triljoniem rubļu, vēlāk šī summa pieauga jau līdz 2,4 triljoniem. Kopumā par šo naudu plānots īstenot vismaz 17 naftas ieguves infrastruktūras projektus, kā arī 11 naftas pārstrādes projektus.
Taču Ekonomiskās attīstības ministrija līdz šim vairākkārt likusi „Rosņeftj” savus pieteikumus pārstrādāt, norādot, ka patiesībā nauda tiek prasīta parādu dzēšanai, nevis konkrētiem projektiem.
Šajās dienās „Rosņeftj” vadītājs Igors Sečins atkal vērsies ar prasību pie vicepremjera Arkādija Dvorkoviča, norādot, ka valsts kompānija līdzekļus cer saņemt līdz 1.jūnijam. Pēc viņa vārdiem, pretējā gadījumā vairāki naftas atradņu projekti tiktu atlikti līdz pat 2019.gadam. Tas samazinātu plānotos naftas ieguves apjomus par 10 miljoniem tonnu un budžeta ieņēmumus par 90 miljardiem rubļu.
Ekonomiskās attīstības ministrija gan norāda, ka „Rosņeftj” prasības vēl rūpīgi jāizpēta un galīgais lēmums ir jāpieņem Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Izdevums „Vedomosti”, atsaucoties uz kādu ierēdni, norāda, ka naudas izmaksa „Rosņeftj” līdz 1.jūnijam ir maz ticama, bet Igora Sečina vēstule vairāk izskatās pēc šantāžas.
Kompānijas „Rosņeftj’ finansiālās grūtības saistāmas ne tikai ar naftas cenu kritumu pasaulē, bet arī ar Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām pret šo uzņēmumu. Sankciju dēļ kompānijai ir liegta piekļuve aizdevumiem starptautiskajos finanšu tirgos.
Kā uzskata vairāki krievu opozicionāri, pagājušajā gadā notikušais straujais rubļa kursa kritums, iespējams, saistīts tieši ar mēģinājumiem glābt „Rosņeftj”. Uz to savulaik norādīja arī nogalinātais opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs.
