Sociālo un darba lietu komisijas sēdē lēma par risinājumu pensiju piegādes cenas pieauguma situācijā. Jau ziņots, ka Latvijas Pasts no nākamā gada par šādu pakalpojumu prasīs dubultu maksu, bet no 2021. gada paaugstinās vēl par 40 centiem. Kopā tie būs 5 eiro un 28 centi. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns apgalvo, ka cena palielinājusies, rūpējoties par uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbinieku algām.
"Dažkārt pastnieks aiznes ne tikai pensiju, lai cilvēkam palīdzētu. Man pastnieki pieprasa cilvēku cienīgu dzīvi. Tie pastnieki, kas nostrādājuši 30 darba gadus un vairāk – un tādi arī ir –, tie savas darba gaitas pabeidz. Savukārt [dabūt] jaunu vietā.. Mēs vairs nevaram viņam uzburt ainu, ka viņš tagad darīs sociāli nozīmīgu lietu – apstaigās pensionārus. Piedodiet, jaunus cilvēkus motivēt ar to vairs nevar. Beigās kas? Cietējs ir Latvijas Pasts. Tad lai valsts vai nu kompensē, vai lai taisa kaut kādus mehānismus universālajā pasta pakā, to iekļauj un kompensē," tā Vilcāns.
Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka pensiju mājās piegādā 71 tūkstotim cilvēku, no kuriem lielākā daļā ir pirmās un otrās grupas invalīdi vai cilvēki vecumā virs 80 gadiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati gan liecina, ka šo cilvēku skaits ir lielāks – tie ir 77 tūkstoši. Sadārdzinājuma kompensācijai būs nepieciešami vairāk nekā divi miljoni eiro. Tomēr, ja nolems starpību kompensēt tikai invalīdiem un cilvēkiem virs 80 gadu vecuma, tad vajadzīgs pusotrs miljons eiro. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece stāsta, ka starpība ir ļoti neliela, tāpēc iespējams finansējumu rast visiem.
"Jārēķinās ar to, ja izšķiras par šādu lēmumu – izdalīt šīs grupas -, tad ir arī papildu ieguldījumi programmatūras izstrādē, lai nodalītu šīs grupas. Un būs arī atsevišķas administrēšanas nianses, ko, protams, visu var novērst un atrisināt. Bet jautājums ir – vai tas ir tā vērts? Vai nevajadzētu runāt par visām šīm grupām?" vaicā Muižniece.
Sēdes laikā vairākkārt izskanēja arī viedoklis, ka par šādu pakalpojumu pensionāriem nebūtu jāmaksā vispār. Respektīvi, valstij jākompensē visa maksa, ne tikai starpība. Tādā gadījumā nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro. Tomēr neskaidrs paliek jautājums, kur ņemt vajadzīgos līdzekļus. Labklājības ministrija risinājumu nepiedāvā, jo par budžetu vēl tiek lemts. Citi klātesošie piedāvāja vairākus variantus.
"Neaizmirsīsim, ka ir speciālais valsts sociālās apdrošināšanas budžets, valsts pamatbudžets un kopumā konsolidētais budžets. Ir vēl viena opcija. Tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un arī nākamajā gadā šī nauda būšot 20 miljoni. Atstājiet 18 miljonus un divus novirziet šim neparedzētajam gadījumam," akcentē Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride noslēgumā lūdza Labklājības ministrijai piedāvāt konkrētus variantus, precizējot mērķa grupas un finansējuma avotus. Nākamnedēļ viņš sazināsies ar premjerministru Krišjāni Kariņu un labklājības ministri Ramonu Petraviču, lai pārrunātu tālāko rīcību.
