Dienas ziņas

Talsi varētu kļūt gājējiem draudzīgāki

Dienas ziņas

Lieldienās Latgalē kūla dedzināta mazāk

Rosina šogad mazināt zaļināšanas prasības

Rosina šogad mazināt zaļināšanas prasības zemniekiem

Zemkopības ministrija (ZM) virzījusi ieceri Eiropas Komisijai krīzes apstākļos zemniekiem mazināt zaļināšanas prasības. Institūcijas gala lēmumu vēl nav pieņēmušas. 

Ja saimniecības aramzemes platība ir no 10 līdz 30 hektāriem, tad lauksaimniekam jāaudzē vismaz divi dažādi kultūraugu veidi. Šīs prasības ievērošana sadārdzina arī saimniecību izdevumus, piemēram, iegādājoties sēklas.

Tāpat arī bija bažas no lauksaimniekiem, ka varētu būt grūtības ar sēklas sagādi, lai varētu nodrošināt dažādošanu, ir arī  bažas par proteīnu saturošu lopbarības nodrošināšanu.

“Jau domājot uz priekšu un saprotot, ka tā ietekme noteikti būs, mēs skatāmies un meklējam dažādus instrumentus un pasākumus, kādā veidā varētu atvieglot arī lauksaimnieku ikdienas darbību un varbūt arī palīdzēt mazināt izmaksas,” stāsta ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Vairāki no uzrunātajiem lauksaimniekiem Vidzemē šobrīd atsakās no viedokļa paušanas publiski.

Zemnieki stāsta, ka lūgums uz laiku atcelt kultūraugu dažādošanas praksi ir novēlots, jo darbi uz lauka jau ir saplānoti.

“Es domāju, ka viss jau ir sagādāts. Sagādāts jau ir pēc esošajiem noteikumiem. Tās izmaiņas jau nekādas vēl nav notikušas, līdz ar to droši vien, ka tā arī plāno ievērot visus tos pasākumus. Ja viņi izmainītu, piemēram, atvieglinātu tās prasības, es domāju, ka lauksaimnieki sekotu un domātu, visi jau grib nopelnīt. Bet tas vairāk attiektos tad, ja tagad mainītu, visticamāk, uz nākamo sezonu,” skaidro lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Zemkopības ministrija lūgusi Eiropas Komisiju lauksaimniekiem atvieglot arī ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi, kas ir 5% no zemes, ja saimniecībai ir vairāk nekā 15 hektāru.

Zemnieku saimniecībā “Rožkalni” Smiltenes novadā uzskata, ka šīs prasības atcelšana būtu ieguvums, jo šajās platībās varētu kaut ko sēt un būtu lielāka raža. “Var jau būt, ka vēl varētu kaut ko iesēt tajā platībā, pieņemsim, griķus, vai kaut ko tajā platībā, kas atstāta papuvē, un kaut kādus ieņēmumus mēs tad dabūtu. Bet labāk jau, ka to izskatītu ātrāk. Šos kultūraugus dažādojam katru gadu, ir tie nosacījumi vai to nav.

Tā prasība mums galīgi nenes nekādus ne zaudējumus, ne ierobežojumus,” atklāj “Rožkalnu” īpašnieks Ivars Ādamsons.

“Par virkni mūsu lūgumiem, kurus mēs esam vaicājuši, un arī liela daļa citu dalību valstu ir vaicājusi, komisija jau ir izstrādājusi savus priekšlikumus un jau ir mūs informējusi. Tuvākajā laikā vajadzētu saņemt arī atbildi un reakciju uz šo mūsu lūgumu,” stāsta Ķikāns no ZM.

Kamēr Zemkopības ministrija vēl nav saņēmusi atbildi no Eiropas Komisijas, zaļināšanas prasības joprojām jāievēro.

Lai arī tās neattiecas uz bioloģiski sertificētām saimniecībām, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija norāda, ka prasību atcelšana negatīvi ietekmētu izvirzītos vides un klimata mērķus. Jāpiemin, ka zaļināšana uzlabo augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti