Lai noskaidrotu, vai ieceri atbalsta arī citas iesaistītās puses, EM eksperti otrdien diskutēja ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Tiešie norēķini nozīmētu, ka dzīvokļa iemītnieki, tāpat kā par gāzi un elektrību, arī par apkuri, ūdeni un atkritumiem saņemtu atsevišķus rēķinus. Maksājumu kavēšanas gadījumā tiešie norēķini būtu papildu spiediens uz parādnieku, uzskata LPA.
LPA pārstāvis Māris Kučinskis uzskata – netiešā veidā šis rosinājums varētu palīdzēt arī cīņā ar parādniekiem. Proti – jo vairāk dažādu rēķinu, jo lielāks spiediens uz parādnieku. „Tad būs gan jārunā ar siltumu, gan ar ūdeni, faktiski uzreiz uz tiem nemaksātājiem jau nāks trīs četri [rēķini]. Tāda sajūta rodas, ka reizēm šo apsaimniekotāju tā īsti neviens neņem galvā, pretēji diez kāpēc ar elektrību un gāzi šīs problēmas, kur ir tiešie norēķini, ir krietni mazākas. Un no tā vajadzētu izdarīt secinājumus,” norādīja Kučinskis.
Tiešo norēķinu sistēma jau darbojas Rēzeknē, Jēkabpilī un Jelgavā.
Pret tiešajiem norēķiniem visasāk iestājas komunālo pakalpojumu piegādātāji. Tiem naudas iekasēšana no katra dzīvokļa atsevišķi un parādnieku trenkāšana būs papildu darbs un izmaksas. EM to neuzskata par šķērsli. „Tas ir tikai normāli – ja ir jāizveido kas jauns, kas nav strādājis līdz šim, tam ir noteikti zināmas izmaksas. Jebkuras izmaksas, kuras ir saistītas ar pakalpojuma piegādi, tiek iekļautas noteiktā kārtībā šajā pakalpojumu tarifā,” skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša.
Tātad par pārmaiņām maksās katrs dzīvokļa iemītnieks pats. Kučinskis gan pārliecināts – klāt pie rēķina tie nebūs vairāk par dažiem santīmiem, un tas esot labāk nekā dzīvot mūžīgās bailēs, vai apsaimniekotājam samaksātā nauda tiešām nonāks pie siltuma vai ūdens piegādātājiem.
Pagaidām EM vēl tikai konsultējas ar iesaistītajām pusēm, vai tiešos norēķinus iestrādāt likumā kā obligātus, neprecizējot, kad pārmaiņas stāsies spēkā.
