Komisija ceturtdien, izskatot Enerģētikas likuma grozījumus pirms otrā lasījuma, nolēma nodalīt no „Latvijas gāzes” sadales tīklus līdz 2017.gada 3.aprīlim, savukārt pārvades un uzglabāšanas funkcijas paredzēts nodalīt no „Latvijas gāzes” ne vēlāk kā līdz 2017.gada 3.aprīlim.
Grozījumi paredz, ka gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šī gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus, informēja Saeimas preses dienests.
Savukārt "Latvijas Gāze" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī, ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Pēc komisijas sēdes „Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis atteicās Latvijas Televīzijai sniegt komentārus, bet uzņēmuma preses sekretārs Vincents Makaris atzina, ka lēmums par sadales funkciju nodalīšanu 2017.gada ir pieņemams, jo tad atkristu tiesvedības risks, ko izraisa „Latvijas gāzes” privatizācijas līgumā noteiktais monopoltiesību stāvoklis līdz 2017.gadam.
Arī patērētājiem nevajadzēs pārmaksāt par uzņēmuma sadales funkciju nodalīšanu ātrāk, ja nebūs vēl citu piegādātāju, norādīja Makaris. Savukārt lēmums pieļaut pārvades un uzglabāšanas sistēmas nodalīšanu ātrāk nekā 2017.gada 3.aprīlī tomēr rada tiesvedības riskus, jo 1997.gada 2.aprīlī noslēgtais privatizācijas līgums paredz monopoltiesības uz divdesmit gadiem.
Tiesa, komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka ātrāka alternatīvo gāzes piegāžu iespēja un LG monopoltiesību izbeigšana ir mazticama, jo gan sašķidrinātās gāzes Baltijas reģionālā termināļa projekts, gan Lietuvas – Polijas gāzes sistēmu savienojuma projekts varētu būt pabeigts ne ātrāk par 2020.gadu.
"Ir svarīgi sakārtot likumus, lai līdz ar „Latvijas gāzes” privatizācijas līguma termiņa beigām būtu radīti visi priekšnosacījumi gāzes tirgus atvēršanai un jaunu dalībnieku ienākšanai šajā tirgū. Pašlaik ir pievērsta liela uzmanība, lai likuma jaunā redakcija atbilstu Eiropas Savienības prasībām un konkrētajai direktīvai," norādīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Tāpat grozījumi paredz dabasgāzes apgādē aizliegt šķērssubsīsijas - izmaksu vai citu saistību pārvietošanu starp dabasgāzes ražošanu, iepirkšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, uzglabāšanu vai dabasgāzes tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.
Līdz ar grozījumiem likums tiks papildināts arī ar jaunu nodaļu, kas noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības sodīt gāzes sistēmas operatoru par likumā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, pakalpojumu sniegšanu bez licences.
Tikmēr Ekonomikas ministrija norāda, ka uzņēmuma "Latvijas Gāzes" sadales sistēmas nodalīšana atsevišķā struktūrvienībā termiņa pagarināšana nav saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām, aģentūrai BNS sacīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.
"Sadales sistēmas operatora nodalīšanas termiņa pagarināšana nav saskaņā ar ES Trešās Enerģētikas paketes gāzes direktīvas prasībām, tomēr ministrija respektēs Saeimas lēmumu," sacīja Rubesa-Voravko.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - akciju sabiedrība "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, bet ne ar citām ES dalībvalstīm, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija. Šī gada 4.aprīlī Latvija saskaņā ar ES direktīvu zaudēs "jauna" gāzes tirgus statusu, iepriekš norādīja likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā.
Iepriekš gāzes sadales funkcijas nodalīšana atsevišķā uzņēmumā bija plānota 2015. gadā. Tas neapmierināja monopolistu, kas draudēja ar tiesvedību, ja tiktu pārkāpts "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgums. Izskanēja arī draudi par iespējamu tarifu kāpumu, jo patērētājiem nāktos segt uzņēmuma sadalīšanas izmaksas.
