Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
280 govīm šeit ir tīra vide un brīvība – guļ, ēd un dodas pie robota slaukties, kad vien ienāk prātā. “Mēs esam gājuši tehnoloģiskā progresa virzienā, tāpēc dubultsāpīgi redzēt tos milzīgos elektrības rēķinus, jo automatizācija nāk kopā ar milzīgām investīcijām, un jebkurš nepamatots maksājums traucē normālu uzņēmējdarbību,” neslēpj zemnieku saimniecības īpašnieks Normunds Kalniņš.
Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) rēķins “Robežniekiem” ir 400 eiro mēnesī.
Citādi kā par zemē izmestu šo maksājumu, kas nenes labumu ne valstij, ne sabiedrībai, nevar saukt, saka “Robežnieku” saimnieks.
“OIK lai mēs spētu samaksāt, tad mums jāizslauc un jāliek uz svaru kausiem divas tonnas piena. Jāizlej zemē divas tonnas piena. 2000 cilvēku varētu katru dienu dzert pa litram piena,” norādīja Kalniņš.
“Robežnieku” kūts tika automatizēta, lai uzlabotu dzīvnieku labturības noteikumus un samazinātu strādnieku skaitu – šobrīd uz 280 govīm ir trīs darbinieki.
Likās, ka izmaksām ar laiku ir jāsamazinās, bet iznāk, ka tās palielinājušās. Par to saimniekam liels rūgtums.
“Es uzskatu, ka no tā iedzīvojas šaurs uzņēmēju loks un ka Latvijas ekonomikai no tā nekāds pienesums nav, ņemot vērā tās milzīgās naudas summas, kas iztērētas un ko plānots iztērēt nākotnē. Tur mati ceļas stāvus, kāpēc neviens vēl nav notiesāts par tādu vardarbību pret Latvijas ekonomiku,” dusmīgs ir Kalniņš.
Kopš lauksaimnieki saņēma neadekvāti augstus rēķinus, pagājuši jau vairāki mēneši. Notikušas daudzas tikšanās un diskusijas, zemnieki iestājušies par OIK maksājuma likvidēšanu, bet lēmums par problēmas risinājumu vēl nav rasts.
KONTEKSTS:
Biedrība "Zemnieku saeima" februāra vidū pavēstīja, ka martā gaidāmajā kongresā elektrības cenu dēļ varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.
Pēc tam Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu risināt problēmu, ļaujot elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot.
