Uzņēmumu reģistrs ir pirmā valsts iestāde, kura klientu apkalpošanu daļēji veiks ar mākslīgā intelekta palīdzību. “Una” – tā sauc virtuālo robotu, kas atbildēs uz biežāk uzdotajiem klientu e-pastiem. Līdz šim par to gādāja darbinieki.
Robota “Una” dēļ iestādē neviens darbu nav zaudējis, taču triju darbinieku ikdienas pienākumus izdevies atvieglot.
“Doma ir, ka tas varētu ne tikai rakstīt, bet arī runāt, varētu atbildēt angļu valodā vai citās vairākās valodās. Tāpat ir vīzijas, ka tas varētu pieslēgties zvanu centram un pārņemt sarunu, vai arī pirms sarunas palīdzēt klientam, ja nav nepieciešama komplicēta konsultācija,” stāsta Uzņēmumu reģistra eksperte kvalitātes vadības jomā Marika Jančenko.
Šo tehnoloģiju izmantošana nav jaunums. Līdzīgu rīku lieto arī telekomunikāciju uzņēmums “Tet”. Savukārt daudz ierastākas iekārtas, ar kurām tiek aizvietots cilvēka darbaspēks, ir pašapkalpošanās kases lielveikalos.
Ekonomikas ministrijā stāsta – cilvēku darba aizstāšana ar tehnoloģijām ir sākusies. Īpaši tā skars mazāk kvalificētos. “Tas, ko mēs redzam uz 2025.gadu – uz katriem diviem darbiniekiem, kas būs darba tirgū ar pamata izglītību (mazkvalificētie), būs tikai viena vakance,” stāsta EM Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.
Ekonomikas ministrijas darbaspēka prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam Latvijā darbu varētu nākties zaudēt apmēram 91 tūkstotim mazkvalificēto darbinieku. Vēl darba tirgū nebūs vajadzīgi 11 tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību sociālajās zinātnēs, arī tādu labi apmaksātu profesiju pārstāvji kā grāmatveži vai analītiķi. Nozaru griezumā līdz 2025.gadam visstraujāk – par 11 tūkstošiem – samazināsies pieprasījums pēc valsts pārvaldē strādājošajiem. Otrs lielākais samazinājums – par 6,5 tūkstošiem – gaidāms lauksaimniecībā. Finanšu sfērā nebūs vajadzīgi vēl 2,6 tūkstoši strādājošo. Savukārt no 2026. līdz 2035.gadam par vairāk nekā 26 tūkstošiem strādājošo skaits saruks mazumtirdzniecībā.
Uzņēmēji gan tik straujas pārmaiņas nesola. “Uzņēmumi, kas ir ražojošie uzņēmumi, viņi nemaz nesteidzas nomainīt cilvēkus ar robotiem. Pirmkārt, uzņēmējiem trūkst zināšanu. Otrs – tas ir finanšu ietilpīgi tomēr,” norāda LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.
Uzņēmēji norāda – arī turpmāk cilvēku darbaspēks būs vajadzīgs, taču citās profesijās un specialitātēs.
Arī Labklājības ministrijā šobrīd neuzskata, ka Latviju varētu skart tehnoloģiju attīstību izraisīts strukturālais bezdarbs. “Es domāju, ka nevajadzētu pārspīlēt šo situāciju. Eiropas Savienības salīdzinājumā Latvijas darbaspēks ir pat ļoti izglītots. Mums nav lielu problēmu ar analfabētismu. Otrs – cilvēki ir gatavi pat ļoti celt savu kvalifikāciju,” norāda LM Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa.
Lai paši strādājošie izvairītos no iekrišanas strukturālā bezdarba slazdā, tiem arvien aktīvāk jāiesaistās mūžizglītības programmās.
Šāda iespēja strādājošajiem bijusi jau gadu. Līdz šim to apmeklējuši nepilni 20 tūkstoši cilvēku.
