Latvijas un Krievijas uzņēmēju veidotie pārtikas produktu stendi "Rižskij Dvorik" Maskavas tirdzniecības centros darbojas kopš 2011.gada. Kaut projekts bijis veiksmīgs, Krievijas ieviestais pārtikas produktu embargo būtiski patukšojis piedāvāto produktu klāstu.
Lūgt saglabāt stendus gan Maskavas pašvaldībai, gan veikalu īpašniekiem drīzumā apņēmies Ušakovs. Cik lieli līdz šim bijuši tirdzniecības vietu pārdošanas apjomi, Ušakovs pateikt nevar, taču norāda uz netiešajiem ieguvumiem, kas nu pārvērtušies par zaudējumiem.
„Netiešie zaudējumi... Tie stendi ir izvietoti tirdzniecības centros. Tā ir laba reklāma pilsētai. Mums ir svarīgi, lai mums brauktu tūristi no Krievijas, tā ir svarīga daļa no tūrisma plūsmas no visas pilsētas, un tas ir stāsts par kopējo Rīgas un Latvijas tūristu tēlu,” skaidroja mērs.
Lai arī stendus veido abu valstu uzņēmēju veidots kopuzņēmums, telpas īrē no Latviešu izcelsmes Krievijas miljardierim Pjotram Avenam piederošā uzņēmuma, un projekta pastāvēšanu apdraud politiskais risks. Ja sekos rīkojums no "augšas" jeb Krievijas prezidenta Vladimira Putina partijas "Vienotā Krievija" kontrolētās Maskavas domes, stendi būs jāslēdz. Tieši šos riskus apņēmies mazināt Ušakovs.
Laikā kamēr Rīgas mērs kravā čemodānus braucienam uz Maskavu, lai, pēc paša vārdiem, saglabātu Latvijas uzņēmējiem preču noieta iespējas, ekonomisti norāda, ka uz Krievijas ekonomiku paļauties vis nevarēs. Krievijas ekonomika ir milzis uz māla kājām. Pēdējā laikā šajās kājās parādījušās strukturālas plaisas, līdz ar to preču noieta tirgi jāmeklē citās vietās.
„Ja jūs domājat par jaunu ražošanas jaudu investīcijām, tad Krievija noteikti nebūs jūsu mērķa tirgus,” brīdina „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks.
„Krievija viennozīmīgi tuvākajā laikā neaugs, tā augs ļoti lēni, pieprasījums veidosies ļoti lēni, kā arī investīciju riski augs. Mēs redzam, ka politiskie riski aug, likuma vara tur ir vāja, līdz ar to, ja domājat par jaunām ražošanas jaudām, tad domājiet par citiem tirgiem. Skatieties uz tirgiem, kas ir politiski stabili,” iesaka Kazāks.
To, ka paļauties uz Krievijas tirgu vairs nevar, sapratuši arī paši eksportētāji. Piemēram, "Food Union" grupā ietilpstošais "Rīgas piena kombināts" pēc nesen piedzīvotajām problēmām sācis aktīvi meklēt noieta tirgus ārpus Krievijas.
Kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs stāsta, ka iepriekšējos gados uzņēmums stiprināja pozīcijas Eiropas tirgos – Nīderlandē, Polijā un Beļģijā.
„Pēc Krievijas embargo ir skaidrs, ka būs [Krievijai domāto] produktu pārpalikums. Pieeja analīzei ir vienkārša - tās ir valstis, kur ir piena deficīts, tie ir tirgi, kur mēs ar „premium” produktiem varam ieiet, ja konkrēti runājam, tie ir Tālie Austrumi, Vidējie Austrumi. Tāpat ir postpadomju tirgi, kuros mēs esam cienīti,” uzskata Staņēvčs.
Staņēvičs stāsta, ka nesen uzņēmumu apmeklējusi Ķīnas valdības delegācija un jau septembrī iecerēta līgumu parakstīšana par pirmajām piegādēm.
Jau ziņots, ka augusta sākumā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām pret Krievijas amatpersonām, uzņēmējiem un kompānijām, kurus vaino agresijas atbalstīšanā Ukrainā, ka Krievija 7.augustā ieviesa sankcijas, nosakot embrago pārtikas produktiem no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas - šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām Krievijas varas elitei tuvu stāvošajām amatpersonām un uzņēmējiem saistībā ar viņa atbalstu Maskavas rīcībai Ukrainā un Krimas aneksijai.
Krievijas noteiktais aizliegums atteicas uz liellopu gaļu, putnu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, riekstiem un citu pārtiku.
