“Dukātu” zemnieku saimniekam Mairim Grandbergam ganāmpulkā ir 110 govis, kas ir optimāls govju skaits tā saucamajās ģimenes saimniecībās. Pirms četriem gadiem, ceļot jaunu fermu, tās saimnieks uzreiz ieplānojis maksimālu automatizāciju.
“Galvenais, lai mazinātos roku darbs, maksimāli atviegloju sevi, lai atliek laiks citam. Visu govju pabarošana aizņem stundu no manas dienas,” stāsta Mairis Grandbergs.
Jaunajā fermā darbojas automātiskā barošanas sistēma, kas ne tikai govīm izdala barību, bet pēc datorā ievadītas komandas arī sajauc tās sastāvdaļas. Ir lielākas tvertnes sienam, skābbarībai, kukurūzai, padeves melasei, sālim, ūdenim un citiem komponentiem, kas tilpnē samaisās, kamēr automāts dodas barot govis.
“Datorā tiek ievadīta deva vienai govij. Ievada govju skaitu, un viņš izrēķina, cik liela porcija jātaisa. Baro piecas reizes dienā, visa deva sadalīta,” stāsta saimnieks. Govis ir lielas kārumnieces, un tūdaļ pēc barības izdales metas izlasīt garšīgākos gabaliņus, piemēram, kukurūzas graudiņus vai rapša spraukumu kripatiņas.
Govis slauc divas reizes dienā, arī skujiņas tipa slaukšanas iekārtas ir vienas no modernākajām. Ja rocība atļaus, saimnieks iecerējis gādāt slaukšanas robotus.
Maksimāli ieguldīts arī govju komfortā – automāti gādā par mēslu izvākšanu, ventilatoriem, aizvirtņiem, apgaismojumu.
“Pats galvenais – ja ir pienam cena, tad ir nākotne. Cenai jābūt. Divus gadus nav nekas jauns pirkts, nauda tika taupīta maksimāli. Uz doto brīdi atkal esmu optimists. Atgriežas griba strādāt. Līdz tam jau vairs negribējās, cenas bija ļoti zemas – vēl pāris mēnešus, un būtu jādomā, kā savilkt galus,” atklāj Grandbergs.
Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijā ierakstīts, ka mūsu attīstības nākotne balstās uz ģimenes saimniecībām. Tāda ir arī “Dukātu” saimniecība – ne pārāk liela, spējīga izaudzēt savu sienu un kukurūzu.
“Un šāda veida saimniecības arī nākotnē būs turīgais vidusslānis, ar efektīvu darbu, pārdomātu tehnoloģiju. Skaidrs, ka darbaspēks mums ir aizvien lielāka problēma. Līdz ar to modernās tehnoloģijas ieviešana, kas sabalansēta ar ganāmpulku izkopšanu, ar labu piena izslaukumu, būs normāla parādība nākotnē, ko pierāda vecās Eiropas valstis,” uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Jāpiebilst, ka līdz ar automātikas ienākšanu “Dukātu” fermā valda klusums, ko nepārtrauc traktoru rūkoņa un strādnieku rosīšanās. Līdz ar to govis ir mierīgas un lopiņu labsajūta atsaucas arī uz izslauktā piena daudzumu. Saimniecība ik dienas “Tukuma pienam” nodod trīs tonnas slaukuma. Latvijā piena cenas celšanās turpinās.
