Ministrs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma", runājot par iespējamām jaunām sankcijām pret Krieviju, sacīja, ka dienaskārtībā ir vairāki jautājumi. Par tiem plānots spriest ES valstu ārlietu ministru ārkārtas sēdē jau šonedēļ.
Ministrs atzina, ka neizslēdz dažāda veida kuģošanas ierobežojumu noteikšanu Krievijai, taču tad tam būtu jābūt vienotam ES lēmumam.
Latvija uzstāj arī, lai visas tās pašas ES sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, tiktu noteiktas Baltkrievijai. Tas skaidrojams ar to, ka Baltkrievija ļāvusi Krievijai izmantot savu teritoriju karā pret Ukrainu. Tāpat ir informācija, ka Baltkrievija spēki iesaistījušies karā pret Ukrainu, taču šīs ziņas vēl jāpārbauda, teica Rinkēvičs.
Baltijas valstis arī aicinājušas citas ES valstis ierobežot Krievijas propagandas pieeju "Youtube", "Google" un citās interneta vietnēs, piebilda Latvijas ārlietu ministrs.
Viņš pauda viedokli, ka Krievijas spēkiem Ukrainā līdz šim nav izdevies gūt tādus panākumus, kādi cerēti. Krievijas plāns esot bijis ieņemt Kijevu 2-3 dienās, iecelt savu valdību un risināt sarunas jautājumos, kas interesē Krieviju.
Ministrs sacīja, ka Ukrainas iedzīvotāju pretestība karā pret Krieviju pieaug un palielinās arī agresora spiediens.
"Sāk bombardēt civilos objektus, situācija kļūst skarbāka," vērtēja Rinkēvičs, atzīstot, ka viņš apbrīno Ukrainas iedzīvotāju cīņassparu.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
