Rimšēvičs: Valstij un komercbankām būtu jāpanāk vienošanās kreditēšanas veicināšanai

Pašreiz vērojamā kreditēšanas apjomu samazināšanās nesola Latvijas ekonomikai vieglas dienas, tāpēc valstij un komercbankām būtu jāapsēžas pie sarunu galda un jāatrisina domstarpības par „nolikto atslēgu principu” un jauno ģimeņu mājokļa kreditēšanas programmu, Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka pašlaik var runāt par Latvijas ekonomikas atdzišanu un kreditēšanas veicināšana ir svarīgs jautājums, bet pašlaik komercbankas nesteidzas ar kreditēšanu.

Viņš atgādināja, ka komercbankas bija gatavas sadarboties ar valsti un ar valsts galvojumu izsniegt kredītus jaunām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, taču Saeimas lēmums ieviest tā dēvēto „nolikto atslēgu principu”, kas būtiski samazina kredītņēmēja saistības, šo ieceri izjauca.

Tagad bankas nav gatavas piekāpties ne par centimetru, un „:tā ir bīstama situācija”, brīdināja Latvijas Bankas prezidents.

Būtu svarīgi, lai puses tiktos, kārtīgi izstrīdētos, liktu aizvainojumus pie malas un strādātu Latvijas labā, aicināja Rimšēvičs.

Viņš arī aicināja paraudzīties no ekonomikas viedokļa uz termiņuzturēšanās atļauju programmu nekustamā īpašuma pircējiem, jo šī programma virzīja būvniecības nozares izaugsmi, un programmas „sašaurināšana”  pie tā jau sarežģītās attīstības situācijas, kad „apstājas tūrisms, tranzīts”,  bremzēs arī būvniecības izaugsmi.  Viņš gan uzsvēra, ka nerunā par šīs programmas „politisko vai drošības slodzi”, kas ir drošības institūciju jautājums.

 

 Jau ziņots, ka Saeima nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu principa” ieviešanu.  Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu principu” - tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei.

Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana joprojām sadala pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus. Latvijas Kredībanku asociācija paliek pie viedokļa, ka mazināsies cilvēku vēlme kārtot savas saistības un augs nemaksāšanas kultūra. Turklāt tas palielināšot kredītiestāžu riskus, kā rezultātā bankas cels pirmās iemaksas un procentu likmes. Turpretim Latvijas kredītņēmēju asociācija par parādu dzēšanas kārtības atvieglošanu jūtas gandarīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti