Rimšēvičs: «Nolikto atslēgu princips» sašaurinās jau tagad niecīgo kreditēšanu

Princips nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru.

Rimšēvičs skaidroja, ka „nolikto atslēgu princips” liks bankām palielināt pirmo iemaksu, ko daudzi nevarēs atļauties. Līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgā kreditēšana. Tādējādi var būt apdraudēta pat visas Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Grozījumi paredz, ka „pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis."

Šis princips gan atteiksies tikai uz kredītiem, kurus bankas izsniegs pēc šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus.

Arī komercbankas iestājas pret „nolikto atslēgu principu” un divi lielākie hipotekāro kredītu devēji – „Swedbank” un „SEB banka” – ceturtdien pavēstīja par izstāšanos no valsts atbalstītās hipotekāro kredītu izsniegšanas programmas jaunajām ģimenēm. Bankas norāda, ka likuma grozījumi padarīs kredītņēmēju attieksmi pret kredīta atdošanu bezatbildīgu.

Savukārt grozījumu aizstāvji un autori norāda, ka daudzi ekonomiskās krīzes nomākti iedzīvotāji nespēj nodrošināt sev pat ikdienas lietas, jo atmaksā bankas kredītu. Tādējādi likuma grozījumi ļaus cilvēkiem izkļūt no finansiālām grūtībām.