Rimšēvičs skaidroja, ka septiņos gados Latvijas ārējais parāds pieaudzis no 10% uz 40% no iekšzemes kopprodukta. Valstis ar lieliem parādiem attīstās lēnāk. Tāpēc svarīgi parādu samazināt un nosacīti gatavoties nākamajām krīzēm, lai būtu uzkrāts drošības spilvens, norādīja Latvijas Bankas vadītājs.
Tāpat viņš kritizēja plānoto deficītu nākamā gada budžetā, sakot, ka 20 gadu laikā Latvijai tikai vienu reizi izdevies sabalansēt budžetu. Tāpēc ik gadu meklētas iespējas palielināt nodokļus, faktiski padarot Latviju nekonkurētspējīgāku.
Turklāt valstij nākas aptuveni 300 miljonus eiro maksāt par šī parāda apkalpošanu.
Kopumā šo situāciju Latvijas Bankas prezidents raksturoja, sakot, ka Latvija ieveļas pašapmierinātībā. Un tas pasliktina kopējo situāciju.
Rimšēviča ieskatā, valsts budžetam nepieciešama kārtīga inventarizācija, taču atbildīgās amatpersonas nevēlas ķerties tam klāt un kašķēties, tā vietā apliekot ar nodokļiem maksātspējīgos.
Tas attiecas arī uz nākamā gada budžetu, kas kārtējo reizi plānots ar deficītu. Viņš gan atzinīgi novērtēja to, ka izdevies izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas, kas esot pats primitīvākais veids budžeta caurumu lāpīšanai.
Kopumā gan viņš kritizēja nodokļu mainību Latvijā, retoriski vaicājot, kāpēc gan Latvijā kāds gribētu investēt un ražot, ja nemitīgi kaut kas mainās. Finanšu ministrija gan solot pie šī jautājuma strādāt nākamgad, taču šādi solījumi esot gadu no gada.
Savukārt Finanšu ministrija, atbildot uz Latvijas Bankas vadītāja kritiku, atgādināja, ka iepriekš Rimševičs plānoto budžetu dēvējis par dzīvotspējīgu.
4.09.@LatvijasBanka prezidents @RitaPanorama par #budzets2016 sacīja - tas ir labs & vērtējams ar atzīmi 8 https://t.co/CN0snr1OWu @ltvzinas
— Finanšu ministrija (@Finmin) October 28, 2015
Ziņots, ka atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.