Centrālās bankas vadītājs Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka valsts budžets nākamgad veidots ar 1% deficītu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šo nosprausto tēriņu slieksni nekādā gadījumā nedrīkstētu pārkāpt.
Latvijas valdība, pēc Rimšēviča sacītā, ir pazaudējusi vērtīgo laiku no pavasara līdz šim brīdim, kad bija iespēja paskatīties ministriju budžetos un vērtēt, vai tur ir kādi tēriņi, kas vairs nav aktuāli. Rastos resursus varētu novirzīt īpašā fondā – budžeta rezervē neparedzētiem gadījumiem.
Rimšēvičs uzskata, ka līdz budžeta apstiprināšanai Saeimā būtu svarīgi izveidot budžeta rezervi gadījumā, ja valsts tautsaimniecība nākamgad neaug tik strauji kā iepriekš prognozēts. Šādas bažas pastāv, jo ekonomikas izaugsme pasaulē palēninās, bet nenoteiktība - pieaug.
"Šī nenoteiktība pasaulē, arī Latvijā var nākotnē prasīt kādus būtisku lēmumus. Latvijas valdībai vienkārši ir jābūt gatavai. Nevaram dzīvot bez rezerves, dzīvot pāri saviem līdzekļiem un kādā grūtā brīdī atkal riskēt ar [pastieptu] roku iet pa pasauli un šo naudu atkal aizņemties ," teica Latvijas Bankas vadītājs.
Kopumā Rimšēvičs, vērtējot nākamā gada budžeta projektu, uzsvēra divas lietas – labi, ka budžets ir izstrādāts ātri un pozitīvi, ka tā veidošanas gaitā vērojami centieni budžeta deficītu turēt 1% grožos. Taču negatīvs Rimšēviča ieskatā ir fakts, ka kārtējo reizi valsts maciņš nav plānots pēc tā sauktā nulles scenārija, proti, kad izdevumi būtu tādi paši kā ieņēmumi.
“Kopumā raugoties uz budžeta veidošanu, jāsaka – neskatoties, ka ekonomika aug, mēs tērējam vairāk nekā nopelnam, pasliktinot budžeta ilgtspēju nākotnē un uzkraujot parādu nastu nākamajām paaudzēm,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs arī brīdināja – globālo ekonomisko satricinājumu dēļ nākamgad Latvijā ekonomika var augt lēnāk, līdz ar to ieņēmumi var būt mazāki, tāpēc izdevumi jātur stingros rāmjos.
Tikmēr negatīvi budžeta projektu vērtē “Lattellecom” vadītājs Juris Gulbis. Viņaprāt tas ir negodīgs pret augsta līmeņa profesionāļiem, kuriem tagad pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas nāksies maksāt vairāk nekā dividenžu vai aplokšņu algu saņēmējiem, ņemot vērā uzņēmumu prasmes optimizēt nodokļus, valsts plānoto naudu var arī nesaņemt.
“Pirmkārt lielās kompānijas, kurām ir iespējas pārvietot savas vadības ir sākušas analizēt savus plānus kurā valstī izvietot vadību. Tās, kam nav iespēju pārvietot vadības, meklēs iespējas, kā līdzekļus ietaupīt un, protams, pirmais, kā ietaupīt, ir pārvietot mazāk kvalificētos un lētākos darbiniekus ar mērķi noturēt kvalificētos,” klāstīja Gulbis.
Šādu ceļu, pēc Gulbja teiktā ies “Lattelecom”.
Pēc viņa vērtējuma, solidaritātes nodokļa vietā valdībai vajadzētu cīnīties ar aplokšņu algu saņēmējiem, kā arī celt kapitāla pieauguma, nekustamā īpašuma un pievienotās vērtības nodokli. Latvijas bankas ieskatā pievienotās vērtības celšana nebūtu pieļaujama. Šī iespēja jāatstāj vienīgi kā ārkārtas budžetam nepieciešamo ienākumu avots.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka ir koriģējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes - valsts tautsaimniecība šogad augs straujāk nekā iepriekš prognozēts, bet nakamgad sagaidāma lēnāka izaugsme.
