Aizņemties noteikti kļūs lētāk, arī esošie kredīti varētu kļūt lētāki, ja tiek pārfinansēti, skaidroja Rimšēvičs.
Taču viņš uzsvēra, ka kredītu pieejamība kopumā uzņēmumiem komercbankās būs atkarīga arī no citiem iespējamiem šķēršļiem. Bankas ne vienmēr esot gatavas aizdot biznesam, jo nezina, kā mainīsies ekonomiskā vide.
Arī Latvijā ir sākusies diskusija par kreditēšanu, jo, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, aizdevumu apjoms piecus gadus pēc kārtas samazinās. Latvijas Bankas vadītāja ieskatā, valdībai būtu jāuzņemas iniciatīva, lai veicinātu kreditēšanu.
Jau ziņots, ka Eiropas centrālā banka (ECB) ceturtdien vēlreiz pazemināja bāzes procentu likmi no 0,15% līdz 0,05%, cenšoties stimulēt ekonomiku un izvairīties no deflācijas eirozonā.
Iepriekš ECB samazināja noguldījumu likmi zem nulles, nosakot to mīnus 0,1% līmenī. Iepriekš tā bija 0%. Tas nozīmē, ka komercbankas par naudas glabāšanu centrālajā bankā maksās, nevis saņems procentmaksājumus.
Eirozonas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā bija vien 0,2%, patēriņš, investīcijas un eksports auguši lēnāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Maijā inflācija eirozonā bija 0,5% (aprīlī – 0,7%), kamēr ECB izvirzītais mērķis ir 2%.
Eksperti iepriekš sprieda, ka pašlaik deflācijas risks eirozonā nav īpaši liels, taču pastāv bažas par lēnu ekonomisko izaugsmi un zemajiem kreditēšanas apjomiem, kas var traucēt notiekošajai ekonomiskajai atlabšanai.
