Viņš norādīja, ka tas varētu būt būtisks pamudinājums komercbankām aktīvāk kreditēt tautsaimniecību.
Rimšēvičs skaidroja, ka ECB pagājušajā nedēļā nolēma stimulēt Eirozonas ekonomiku, piešķirot 400 miljardus eiro ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm aptuveni 0,25%.
Rimšēvičs skaidroja, ka bankas ir piesardzīgas kreditēšanā, jo Eirozona no finanšu krīzes neatlabst tik ātri, cik būtu iespējams. Tāpat nākotnes skatījumu ietekmē notikumi Ukrainā. Arī mājsaimniecības atkopjas no krīzes rētām. Viņš atzina, ka iedzīvotāji vairāk sākuši pirkt pārtiku un medikamentus, kas it kā liecina par optimisma pieaugumu, tomēr viņu rocība vēl nav tik liela, lai ņemtu kredītus.
No otras puses, Rimšēvičs norādīja, ka, iespējams, būs jāsēžas pie viena galda ar komercbankām, lai saprastu, kāpēc tās nevēlas kreditēt tautsaimniecību, ja to rīcībā ir daudz brīvu līdzekļu. „Ja Latvijā kreditēšanās kritums nemazināsies, tad mūs sagaida diezgan grūti laiki,” atzina Latvijas Bankas vadītājs.
Ziņots, ka Latvijas Banka pagājušajā nedēļā samazināja iekšzemes kopprodukta prognozi šajā gadā no 4% uz 3,3% un inflācijas prognozi no 1,7% uz 1,1%.
