Pret taupību noskaņoto spēku uzvara Grieķija nav jaunums, tā bija prognozēta, un tai sekojošais eiro vērtības kritums nav saistīts tikai ar to, pauda Rimšēvičs. Nevar teikt, ka eiro vērtības kritums pret dolāru, kas piedzīvots pirmdienas rītā, būtu tikai Grieķijas vēlēšanu iznākuma efekts, ir citi faktori, kas ietekmē eiro vērtību, norādīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš norādīja, ka starptautisko aizdevēju kompromisi ar Grieķiju tika meklēti, un tiks meklēti nākamajās dienās, nedēļās, mēnešos, jo viens ir solīt kaut ko pirms vēlēšanām, un cita lieta – īstenot šos solījumus dzīvē.
Jāļauj Grieķijas jaunajai valdībai jāļauj atskurbt pēc vēlēšanām, uzrakstīt valdības deklarāciju un uzlikt punktus sarunām ar aizdevējiem, tad varēs redzēt, kāda būs situācija, sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas vadītājs pieļāva, ka arī jaunā Grieķijas valdība saprot, ka parādu norakstīšana ir nereāla lieta, un turpmākas sarunas ar aizdevējiem atkarīgas no iepriekšējo vienošanos izpildes.
Ja Grieķija taupības pasākumus īstenotu divu gadu laikā, nevis sešu gadu laikā, iesējams, arī taupības augļi būtu redzami ātrāk, bet šī nesteigšanās īstenot taupību situācijai ļāva ieilgt, un katrs gads cilvēkiem dzīvi tikai sarežģīja, atzina bankas prezidents.
Taču pašlaik Latvijai nav pamata uztraukties par eiro vērtību, eksportētājiem vājāks eiro pat ir labvēlīgāks, kas atteicās uz izejvielu importu – galvenā importēta produkcija ir naftas produkcija un degviela, kas kļūst lētāka, tāpēc kopumā nevajadzētu uztraukties.
Aģentūra LETA ziņoja, ka eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz 11 gados zemākajam līmenim, bet lielākās Eiropas biržas uzrādījušas atšķirīgus rezultātus, investoriem reaģējot uz ziņām par kreiso ekstrēmistu partijas uzvaru Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.
Savukārt Politologs Ivars Ījabs Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka pēc Grieķijas vēlēšanu rezultātiem galvenais jaunums ir tas, ka pirmo reizi ES valstī ir demokrātiski ievēlēta eiroskeptiķu valdība. Tagad jāskatās, ar ko tas beigsies, jo tradicionāli gan Eiropas pieredze liecina, ka, nākot pie varas, šādi radikālāk noskaņoti populisti aizdreifē uz centru, bet grieķu politiskā kultūra ir atšķirīga, un kreisie tradicionāli bijuši ļoti ietekmīgi.
Jau ziņots, ka nacionālistiski noskaņotā taupības pretinieku partija „Neatkarīgie grieķi” paziņojusi, ka ir gatava iesaistīties koalīcijā ar vēlēšanās uzvarējušo galēji kreiso partiju „Syriza”. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka „Syriza” ir ieguvusi 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā, un Aleksa Cipra vadītajam politiskajam spēkam līdz vairākumam pietrūka vien divi deputātu krēsli.
Ciprs solījis pārtraukt bargo taupības politiku un mainīt starptautiskās aizdevuma paketes nosacījumus. Eiropas ziemeļu valstīs reakcija uz „Syrizas” uzvaru ir skeptiskāka, kamēr dienvidos - pretimnākošāka.
„Syriza” kļūs par pirmo stingri pret taupības pasākumiem iebilstošo partiju Eiropā, kas nonāk pie varas, bet tās līderis - 40 gadus vecais Ciprs - par Grieķijas jaunāko premjeru pēdējo 150 gadu laikā.
