Rimšēvičs: Krievijas rubļa drudzis ir tikai sākums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nedrošība finanšu tirgū Krievijā, rubļa kursa svārstības un neziņa par nākotni bremzēs kaimiņvalsts ekonomikas izaugsmi, un pašlaik Krievijas ekonomikā notiekošais „ir tikai sākums”, Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.    

Rimšēvičs norādīja, ka, Latvijai paliekot ārpus eirozonas, ekonomikas satricinājumu risks saistībā ar situāciju Krievijā būtu lielāks, „cilvēki ir uztraukušies, un tad atliek parādīties vienai ziņai, ka lats neizturēs -  ar to pietiek, jo situācija ir ugunsnedroša”.  Viņš sacīja, ka tagad var ar smaidu atcerēties grūtās dienas un satraukumu, gan  1998.gadā Krievijas ekonomiskās krīzes laikā, gan 2007.gadā, kad parādījās runas pa lata devalvāciju. Tagad situācija ir stabilāka.

Rimšēvičs arī atgādināja, ka 2007.gadā daudzi runāja par devalvāciju kā par pozitīvu rīcību, bet Krievijā „šis eksperiments notiek, un cilvēki var saskatīt, kāda lavīna gāžas, un beigas vēl neredz, tas ir tikai sākums”.

Pašlaik neziņa bremzē Krievijas ekonomisko izaugsmi, Krievijas iedzīvotāju pirktspējas samazināšana ietekmēs gan Krievijas ekonomiku, gan arī Latviju un Latvijas uzņēmējus, jo vairāki uzņēmēji turpināja eksportēt uz Krieviju.

Krītot pirktspējai, Krievijas iedzīvotāji nebūs spējīgi nopirkt Latvijas produkciju, „mūsu uzņēmēji tur cietīs zaudējumus”, lai gana šovasar noteiktais Eiropas Savienības (ES) embargo un atbildes soļi no Maskavas, aizliedzot ievest pārtiku no ES, ļāva sagatavoties, sacīja Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka pārorientēšanās no Krievijas tirgus prasa ilgāku laiku, nepieciešams mainīt domāšanu, un Krievijas defolts 1998.gadā bija pirmais lielais grūdiens, kad liela daļa uzņēmēju aizgāja no šī tirgus, bet tagad ir pēdējais piliens.

Latvijas Bankas vadītājs norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem ar Krieviju vajag draudzēties, bet jāzina, ko dara, jāatliek nauda nebaltai dienai, saprotot, ka tā ir nedroša vide.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jau ziņots, ka novembra beigās Krievijas nacionālā valūta turpināja kritienu, sasniedzot jaunus antirekordus – ASV dolāra kurss sasniedza 45,57 rubļus, bet eiro – 57,01 rubli.

Sākotnēji rubļa kritums bija saistīts ar naftas cenām. Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās par 30%, galvenokārt saistībā ar pārprodukciju un ASV dolāra vērtības pieaugumu. Bet OPEC nolēma nesamazināt naftas ieguvi.

Pagājušajā nedēļā Maskavas biržā dolārs un eiro turpināja augt, rubļa kurss nokrita  līdz 80 rubļiem par dolāru un 100 rubļiem par eiro.  Vēlāk rublis nedaudz atguva pozīcijas, bet  rubļa kurss turpināja  svārstīties. Krievijas veikali pārskata cenas, bet iedzīvotāji drudžaini izpērk sadzīves tehniku un citus ilglietošanas produktus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti