Viņš uzsvēra, ka nevajadzētu zaudēt ticību eiro valūtai pēdējo gadu pastāvošo problēmu dēļ, jo tā sevī ietver daudz lielāku prognozējamību. Rimšēvičs pauda, ka šādā režīmā eirozona darbosies un strādās tuvākos piecus līdz desmit gadus. Turklāt atsevišķu valstu ekonomiskās problēmas nevajag projicēt uz visu ES ekonomiku.
„Ja klasē ir divi nesekmīgi skolnieki, tas nenozīmē, ka jātaisa ciet visa klase vai skola,” pauda Latvijas Bankas prezidents. Viņš akcentēja, ka Eiropas Savienība sarunās ar Latviju nav prasījusi mainīt lata kursu vai izdarīt cita veida spiedienu uz nākamo eirozonas dalībvalsti.
Viņš noraidīja jebkādas runas, ka eiro ieviešana varētu notikt uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Tiesa, uzņēmēji, noapaļojot cenas, mazliet varētu palielināt cenas atsevišķās jomās. Tādējādi cenas varētu pieaugt par 0,3% - 0,4%. Vienlaikus iedzīvotājiem ir tiesības nesadarboties ar uzņēmējiem, kuri uz eiro ieviešanas rēķina būs paaugstinājuši cenas.
Latvijas Bankas prezidents izteica pārliecību, ka inflācija būs ļoti neliela. Turklāt, kad iedzīvotāji fiziski redzēs eiro valūtu, tad viņu attieksme varētu mainīties, cerīgs bija Rimšēvičs. Bez tam Igaunijas un Somijas pieredze rāda, ka, iestājoties eirozonā, neatkarība nav zaudēta.
Vēstīts, ka otrdien Latvija saņēma Eiropas Savienības finanšu un ekonomikas ministru atbalstu Latvijas iestājai eirozonā. Paredzams, ka eiro Latvijā ieviesīs līdz ar nākamo gadu.
